Origēns un viņa traktāts "Par lūgšanu"

SECINĀJUMI
Jāsecina, ka Origēns uzskata, ka cilvēks ir ierobežots tajā, ko var zināt, bet tieši lūgšana ir tā, ar kuras palīdzību var panākt lielāku zināšanu par debesu lietām.
Jāsecina, ka Origēna izpratnē cilvēks pats nav spējīgs lūgties, bet tam ir nepieciešama Sv.Gara vadība.
No Origena darba jāsecina, ka ne visas lūgšanas būs vienlīdz atbildētas, tas ir, vienā gadījumā, cilvēkam lūdzoties gudri un pareizi, Dievs to uzklausīs un rīkosies atbilstoši šai lūgšanai. Otrā gadījumā cilvēkam lūdzoties Dievs to var neuzklausīt, tamdēļ, ka tas nav uzklausīšanas cienīgs vai arī, tas ko lūdz, nenesīs cilvēkam labumu, nedz arī svētību. Tas liek izdarīt secinājumu, ka lūgšanai ir jābūt pamatotai.
Kopumā jāsecina, ka savā traktātā “Par lūgšanu” Origēns aizstāv nepieciešamību pēc lūgšanas pret tiem agrīnās kristiešu baznīcas pārstāvjiem, kuri uzskata, ka lūgšana ir nevajadzīga. Origēns ir piedāvājis argumentāciju, kā dēļ lūgšana ir uzskatāma par kristīgās dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Viņš norāda, ka lūgšana ir veids kā garīgi attīrīties, vēl vairāk-viņš arī pauž uzskatu, ka visa dzīve saprotama kā lūgšana. Kā vienu no galvenajām lietām Origēns ir atzīmējis, ka lūgšanai ir jābūt pēc garīgas svētības, nevis pēc materiāliem labumiem.
…