Otrais pasaules karš

2. Polijas un Baltijas valstu liktenis Otrajā pasaules karā. Polijas un Baltijas valstu loma 2. pasaules karā ir nozīmīga un strīdīga. Vēsturnieku viedokļi sadalās, jo vieni uzskata, ka Polija bija cietušā valsts, citi uzskata, ka Polija pati veda ļoti negodīgo politiku un nevar to uzskatīt par cietušo, jo 1939. gadā pieteica karu PSRS un nogalināja daudzus Padomju armijas pārstāvjus. Faktiski Vācijas iebrukumu Polijā daudzos avotos pat neuzskata par kara sākumu.
Runājot par Baltijas valstīm, situācija ir nedaudz savādāka, kaut arī tas arī ir strīdīgs jautājums un viss te ir atkarīgs no vēsturisko notikumu subjektīvās interpretācijas. No vienas puses Baltijas valstīm neatlika nekas cits, ka atļaut Padomju armijas ienākšanu šajās teritorijās un līdz ar to pasargāt vietējos spēkus no nāves. Tomēr daudzi vēsturnieki uzskata, ka tieši šīs «miera» ceļš sagādāja lielas problēmas un arī neatkarības zaudēšanu uz daudziem gadiem.
Baltijas teritorijas bija tās teritorijas, par kurām notika cīņas gandrīz visā 2. pasaules kara gaitā. Tas bija izdevīgas gan ekonomikas un tirdzniecības jomā, gan frontes izveidošanas jomā (šīs aspekts bija ļoti aktuāls kara laikā un, protams, abas puses gribēja ieņemt labvēlīgas pozīcijas).
Var teikt, ka Baltijas valstis 2. pasaules karā kļuva par cīņas objektu, bet par to likteni un iedzīvotājiem nekādas intereses nebija. Tāpēc arī Latvijas gadījumā neatkarība tika zaudēta un arī daudzi latvieši tika represēti, jo valdība nerūpējās par savu valsti, kā tas vajadzētu būt.
…