Par Jāņa Joņeva grāmatu "Jelgava 94"

5. NOSKAŅOJUMS
Kā Tu juties, lasot šo grāmatu? Kādēļ? (1 p.)
Lasot šo grāmatu, es jutos nostaļģiski, jo maniem vecākiem ir daudz fotogrāfiju, un viņi daudz ir stāstījuši par deviņdesmitajiem gadiem, un man ļoti patīk tas laikmets, tāpēc bija interesanti uzzināt, kā dzīvoja citi cilvēki citās pilsētās tajā laikā, un man bija, ar ko salīdzināt.

Kura epizode grāmatā bija vissmieklīgākā visskumjākā visjocīgākā __visjocīgākā___ (ieraksti savu raksturojumu vai pasvītro izvēlēto!)? (1 p.)
Manuprāt, visjocīgākais moments šajā grāmatā bija, kad notika mācību stunda un Jānim uz galda parādījās zīmīte. Jānis apjuka, jo nesaprata, no kā tā ir, tāpēc uz zīmītes jautājumu neatbildēja, bet uz tās sāka zīmēt. Nedaudz vēlāk skolotāja pamanīja, ka Jānis neseko līdzi stundai. Skolotāja piegāja pie Jāņa un lūdza atvērt pierakstus. Jānis to negribēja darīt, jo kladē bija uzzīmēts skolotājas kaps. To Jānim iemācīja kāds puisis, kurš vienmēr stundu laikā zīmēja klātesošo kapus. Tomēr Jānis atvēra kladi un skolotāja ieraudzīja zīmējumu. Šo neveiklo situāciju pārtrauca kāda meitene, kura bija aizsūtīta pēc Jāņa, lai paziņotu, ka viņam ir jādodas pie direktores.

Kas ir tas, ko Tu atcerēsies par šo grāmatu? (1 p.)
Par šo grāmatu es noteikti atcerēšos flaneļa kreklus, trakās ballītes, cilvēku tieksmi lietot cigaretes un alkoholu. Kā arī es atcerēšos šo savā ziņā nejaušo draudzību, kura pārvērtās patiesi īstā, un to, ka pēc daudziem gadiem Jānis sameklēja savus vecos draugus.
…