Daudziem «prezidentālisms» atgādina ASV konstitūciju, bet nav taisnība tiem, kuri šajā mūsdienu tendencē saskata vēl vienu Eiropas amerikanizācijas šķautni. Amerikas Savienoto Valstu prezidentiem ir vara, kuru ar ASV konstitūcijas starpniecību stingri ierobežo Kongress; viņi ir tikai viens posms atsevišķo varu triādē.
Visas valdības ir pakāpeniski pieradušas izmantot sekundāro likumdošanu, izdodot rīkojumus un noteikumus bez parlamenta kontroles.
Īpaši sliktu piemēru šajā ziņā rāda Eiropas Savienība. Tās likumdevējs ir Ministru padome, kas dažreiz atļauj ievēlētajam parlamentam mazliet piedalīties «lēmumu līdzpieņemšanā». Padomes sēdes, protams, notiek aiz slēgtām durvīm, tātad bez sabiedrības kontroles.
Kā tas var notikt? Kas izraisījis centrālā demokrātijas institūta — parlamenta — acīm redzamo norietu?
Mēs sniegsim Jums tikai mazu ieskatu Putina valdīšanas laikā, konkrētāk Putina ceļu uz prezidenta amatu,šo ceļu mēs varam ļoti labi raksturot ar sakāmvārdu:”Mērķis attaisno līdzekļus!”,jo mūsuprāt nav iespējams pilnībā izklāstīt visus notikumus,kas saistīti ar Putinu.
Krievijā patlaban nav iespējams sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas, jo vairākas partijas uzskata, ka vēlēšanas būs negodīgas un neizvirza savus kanditātus. Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzvara nākamā gada 14.martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās jau tagad nerada gandrīz nekādas šaubas, tāpēc Kremļa saimniekam varētu būt jāuztraucas par gluži pretēju problēmu, jo lielākās bažas sagādā nevis ietekmīgi pretinieki, bet gan nopietnu konkurentu trūkums. Lai vēlēšanas uzskatītu par patiesi demokrātiskām, V.Putins cer radīt vismaz iespaidu par nopietnu vēlēšanu cīņu, taču patlaban šķiet, ka viņa galvenais konkurents būs par Krievijas politikas klaunu dēvētais Vladimirs Žirinovskis.…
