2.4. RELJEFA UZMĒRĪŠANA PA KVADRANTIEM.
Lai uzsāktu reljefa uzmērīšanu pa kvadrantiem, vispirms tiek izveidots režģis. Izmantojot abrisu, kurā jau ir uzzīmēts poligona režģis, tādu pašu režģi izveido arī dabā. Režģi sāk veidot no garākās ziemeļu virzienam perpendikulārās līnijas. Katrs režģa punkts atrodas 20 m attālumā viens no otra. Mērot reljefu pa kvadrātiem, nivelieri novieto kādā punktā no kura ir iespējams redzēt maksimāli daudz režģa krustpunktu. Nākamais solis ir atrast tuvāko poligona virsotni(7.virsotne), kurai nomēra augstumu, šī virsotne kļūst par aizmugurējo punktu, pēc tam mēra augstumu visiem redzamajiem režģa krustpunktiem, nolasot niveliera vidējo rādītāju. Brīdī, kad vairs nav saskatāms neviens no režģa krustpunktu augstumiem, nivelieri pārvieto un citu vietu poligonā un atkārto tās pašas darbības. Sakarā ar to, ka poligona reljefs bija nelīdzens visu krustpunktu augstumu noteikšanai nācās izveidot 3 mērīšanas stacijas. Nivelēšanas žurnālā tiek numurētas stacijas(niveliera atrašanās vietas), lai noteiktu paaugstinājumu no aizmugurējā punkta augstuma atņem vidējo no latas nolasīto augstumu režģa krustpunktā. Aprēķinot augstumu virs jūras līmeņa pie virsotnes augstuma pieskaita paaugstinājumu. Aizpildot nivelēšanas žurnālu, kļūdas neradās.
Pēc iegūtajiem rezultātiem tiek secināts, ka 3. poligona 4. virsotne atrodas poligona zemākajā vietā (191m v.j.l.), bet 6. virsotne atrodas poligona augstākajā punktā. (195,31m v.j.l.). Kad ir zināmi gan virsotņu, gan režģa krustpunktu augstumi, tie tiek pierakstīti abrisā, lai varētu vilkt izolīnijas abrisā atliek papildus augstumus.
Apskatot izveidoto reljefa karti, var secināt, ka poligona augstākā daļa atrodas rietumu daļā, bet samērā lēzena nogāze vērsta uz austrumiem. Starpība starp augstāko un zemāko punktu ir 4,31m
…
