1. Teātra izcelsme. Rituāls, stāsts, deja – iespējamie teātra avoti. Teātra kā autonoma mākslas veida rašanās priekšnoteikumi.
Par teātra izcelsmi ir maz pierādījumu. 19.gs./20.gs. mijas antropologi izteica versiju, ka teātris cēlies no reliģiska mīta un rituāla. Pastāv divi skaidrojumi:
• Agrīnā cilvēku sabiedrība apzinās, ka to ietekmē kādi spēki. Nav skaidrs, kāpēc kas notiek, tāpēc viņi sāk saskatīt pārdabiskus spēkus, tad meklē līdzekļus, kā šos spēkus ietekmēt. Tika veiktas kādas darbības, kas, viņuprāt, panāca labvēlīgu iespaidu uz šiem spēkiem. Darbības attīstījās līdz rituālam (latīņu vārds – ritus – svinīga norise, procedūra, kas notiek saskaņā ar likumiem vai paražām). Rituāli apaug ar mītiem (grieķu mythos – stāsts, leģenda), kas izskaidro pārdabiskos spēkus. Rituāla dalībnieki (pārģērbušies maskās, kostīmos u.t.t.) attēloja šos pārdabiskos spēkus. Kad cilvēks saprot, ka īstenībā tādu spēku nav, tad rituāls paliek lieks. Mīti turpina pastāvēt, arī darbības turpina pastāvēt, tikai bez iepriekšējā mērķa – ietekmēt spēkus. Rituāla mērķis – estētisks baudījums un izklaide. Kultūras darvinisms – cilvēka institūcijas ir attīstījušās no vienkāršā uz sarežģīto. Sabiedrības, kur teātris no rituāla jau atdalījies, ir augstāk attīstīts.
• Teātris ir cēlis no mīta un rituāla, attīstītās sabiedrības nav pārākas par primitīvajām, tamdēļ zinātnieki sāka uz primitīvajā sabiedrībām skatīties savādāk – kā uz citādākām. Intensīvi sāka tās pētīt, secināja, ka viņu mītu un rituālu modeļi eksistē arī attīstītajās sabiedrībās. Mīts un rituāls ir kā instruments, ar kuru palīdzību jebkura sabiedrība pauž savas sociālās attiecības un veido vadlīnijas cilvēka uzvedībai.
Visas cilvēka darbības tiek uztvertas un uzlūkotas kā cilvēku attiecību izspēlēšana. Rituāls un teātris eksistē vienlaicīgi, tie organizē cilvēka darbību, atšķirīgi ir tikai mērķi, uz ko tie vērsti. Ir arī citas versijas par to, kā teātris cēlies – stāstot stāstus vai arī no dejas (mēģinājums attēlot kaut ko bijušu).
2. Antīkais teātris. Senā Grieķija. Traģēdija. Komēdija. Aktieri. Maskas. Publika. Hellēņu teātris. Senā Roma. Teātris kā izklaides industrijas sastāvdaļa. Teātra arhitektūra senajā Grieķijā un Romā.
…
