Pierādījuma iegūšana un pierādīšana Latvijā un Nīderlandē

Pierādīšanas pienākums
Katrai pusei pienākums pierādīt tos faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāierāda savu iebildumu pamatotība.
Nav jāpierāda šādi fakti :
vispārzināmi fakti,
kas uzskatāmi par nodibinātiem ar likumu,
ko Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatprincips- „ nosauktais fakts ir jāpierāda.”
Nav jāpierāda šādi fakti:
vispārzināmie ;
par kuriem tiesa pati ievāc informāciju tiesvedības gaitā t.i. –izmeklēšanas fakti,
ko nosauc viena puse un otra neatspēko.

Pierādīšanas novērtējums
Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Tiesa var brīvi rīkoties ar tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
Pārliecinoša pierādījumu spēka gadījumos tiesai ir pienākums pieņemt par patiesiem atsevišķus pierādījumu veidus un atzīt to spēku.
Tiesas var pamatot savus lēmumus tikai uz faktiem, kas attiecīgi atbilst pierādījumu noteikumiem.…