Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Jēdzieni ar skaidrojumiem

Pierādīšana - kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.
Pierādīšanas mērķis – mērķis pārliecināt pierādīšanas adresātu par izteiktā apgalvojuma juridisko patiesumu.
Pierādīšanas standarts – tās līmenis vai pakāpe, kādā jātiek īstenotai pierādīšanas nastai, jeb citiem vārdiem sākot, pārliecības vai iespējamības līmenis, ko pierādījumiem jārada fakta izlēmēju prātā (standarts, kādā fakta izlēmējiem ar pierādījumu starpniecību jātiek pārliecinātiem no tās strīdus puses, uz kuras gulstas pierādīšanas nasta).
Pierādīšanas robežas – nosaka konkrētās krimināllietā veicamās pierādīšanas apjomu, kas būtu nepieciešams un pietiekams pierādīšanas mērķa sasniegšanai atbilstīgi nepieciešamā pierādīšanās standarta prasībām.
Izzināšana –kriminālprocesā likumā noteiktā kārtībā, ar pilnvarotu procesa dalībnieku veicama darbība, kas izpaužas kā informācijas iegūšana no likumā paredzētiem avotiem, nostiprināšana, pārbaudīšana un novērtēšana, kas tiek veikta nolūkā noskaidrot pagātnē notikuša noziedzīga nodarījuma apstākļus. …