Pirmais pasaules karš un pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē pēc tā

Veimāras republikas lielais rūpniecības uzplaukums nobālēja tomēr uz iekšējā tirgus fona, kas tikko sasniedzis pirmskara līmeni, atgriezās stagnācijā un lejupslīdē. Šādas nestabilitātes tikai vairoja sabiedrības atbalstu autoritārismam un vēlējās atteikties no republikas, jo mainījies gandrīz nekas nebija.
Vācijas ārpolitika un iekšpolitika vairāk ir uzskatāma par samierināšanos ar izveidojušos situāciju, cenšoties atgūt savas pozīcijas un uzticību. Milzīgais ekonomiskais slogs, kas gulstījās uz Veimāras republikas ekonomiku, spieda Vāciju pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus, kas veicināja sabiedrības neuzticības veidošanos demokrātijai un alkas pēc autoritārisma. Uzskatāmās iekšējās saimnieciskās problēmas un nesaskaņas politikā mudināja cilvēkus vēlēties atgriezties pie monarhijas modeļa. Reihstāgā pārsvaru pār sociāldemokrātiem ieguva liberāļi, komunisti un nacionālsociālisti, kas sāka iezīmēt jau jauno politikas attīstības ceļu.

…