Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:745215
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.03.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Politiskā sistēma – dažādu politisko institūciju un to savstarpējo attiecību kopums, kura pamati tiek definēti konstitūcijā. Politiskās sistēmas atšķiras no politiskā režīma, kas ietver sevī arī lēmumu pieņemšanas praksi un valdošās sociāli politiskās vērtības, tādējādi ļaujot izšķirt, piemēram, demokrātiskus un nedemokrātiskus režīmus.
Mūsdienās izplatītākā un visvairāk lietotā klasifikācija izšķir trīs tipus:
demokrātija;
autoritārisms;
totalitārisms.
Autoritārisms – politiskais režīms, kurā sabiedrība tiek minimāli iesaistīta valsts pārvaldē un kurā klasiskās cilvēktiesības ir būtiski ierobežotas. Šis politiskais režīms tiek vadīts „no augšas”.
Totalitārisms - spēcīgi ideoloģizēts politiskais režīms, kurā tiek nesaudzīgi lietota vardarbība un ir liegtas jebkādas cilvēktiesības, lai nodrošinātu sabiedrības bezierunu pakļaušanos politiskajiem līderiem, kuri nesaista pilsoņus valsts pārvaldes jautājumu lemšanā.
Demokrātija – tautvaldība, politikas īstenošanas veids, kuram pastāvot tauta atzīta par valsts varas avotu, sabiedrībā ir izveidojusies stipra pilsoniskā sabiedrība, kas pilsoniskās pašdarbības ceļā pati nokārto sabiedrības pārvaldīšanas jautājumu lielāko daļu, efektīvi kontrolē valsts varu.
Klasificē politiskās sistēmas var dažādi, pēc dažādiem kritērijiem. Amerikāņu politologs G.Almonds klasificē politiskās sistēmas pēc politiskās kultūras tipa, viņš izdala:
anglo- amerikāniskā pol. sist.;
kontinentāli- eiropiskā pol. sist.;
totalitārā un postindustriālā pol. sist.
Politologi vēl iedala politiskās sistēmas – monarhiskās, unitārās, federatīvās un konfederatīvās pol. sist.
Monarhija – vienvaldība, patvaldība, valsts, kur augstākā vara pieder vienai personai, kura to izmanto pēc sava ieskata, ar tiesībām, kas nav viņai deleģētas no kādas citas puses. Šāda persona var būt ( cars, ķeizars, karalis, imperators, vai arī šahs ).
Unitāra valsts – kuras teritoriālā struktūra ir organizatoriski vienveidīga un padota viena centra vienveidīgai pārvaldīšanai. Tās sastāvā nav autonomu valstisku veidojumu, ir vienīgi administratīvi teritoriālas vienības. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register