Politika. Teorija

1.Politoloģija, tās būtība, objekts, priekšmets. Politoloģijas loma vadītāja konceptuālo prasmju attīstīšanā Politoloģijas pētāmais objekts ir sabiedrība, valsts. Šajā lauciņā darbojas politologi un sociologi. Politologi pēta, kā valsts ietekmēs sabiedrību. Sociologi – kā sabiedrība ietekmēs valsti. Pētīšanas priekšmets – politiskās attiecības, politika, politiskie procesi. Politika ir darbības forma.

2.Politoloģijas tradicionālie un jaunie pētīšanas virzieni, to raksturojums Politoloģijas galvenās pētniecības jomas ir: vara, taisnīguma problēma, politiskie institūti, politikas teorijas, politiskās sistēmas. Politoloģija pēta politiskās attiecības. Politoloģijas galvenās pētniecības jomas: Politoloģija pēta: politiskos institūtus (trīs varas); politiskās sistēmas (elementu kopumi, kas atrodas noteiktā saistībā, mijiedarbībā); politiku; politiskās un sabiedriskās organizācijas, taisnīguma problēmas - vienlīdzība, kompensācija, varas problēma (kā nonākt pie varas, kā noturēt varu?, varas stabilitāte). Vara balstās uz autoritāti: tradicionālais ceļš (manto); harizmātiskais ceļš (Dievišķā dzirkst); racionāli legālais ceļš (ievērojot likumdošanu).

3.Politoloģijas jaunās pētniecības metodes, to raksturojums Pētīšanas metodes: 1) citu zinātņu pakalpojumi – koncentrēti socioloģiskie pētījumi, sociālā psiholoģija, hermeneitika – zinātne par signālu vai zīmju rašanos, attīstību, interpretēšanu. Signāls – runas, programmas utt. 2) matemātiskās metodes – izmantojot matemātisko modelēšanu (attīstība – sociālā prognozēšana – politiskā prognozēšana). Tiek izstrādāts modelis, tiek ņemti ieejas parametri un iegūts rezultāts. Ieejas parametri – līderi, aparāti, masas, resursi.…