“Politika” ir ļoti plašs jēdziens par jebkāda veida vadīšanu – arodbiedrību streiku politika, pilsētas vai pagasta pašvaldības politika, politikas savienības vadīšana u.tml. Politika ir centieni iegūt kādu daļu varas vai izmainīt varas sadalījumu vai nu starp valstīm, vai cilvēku grupām vienā valstī.
“Valsts” jēdziens. Gandrīz nav iespējams atrast tādu uzdevumu, kuram kaut kur un kaut kad nebūtu “pielikusi savu roku” arī kāda politiska savienība, bet nav arī tāda darba, ko veiktu tikai un vienīgi politiskās savienības (t.i., valstis) vai vēsturiskie priekšteči. Moderno valsti no socioloģijas viedokļa visdrīzāk var atšķirt pēc tā specifiskā līdzekļa, ko valsts izmanto tāpat kā jebkura politiska savienība – tā ir fiziska vardarbība. Ja iedomājas tādu sociālo ainu, kurā vardarbībai nav vietas, tad ir zudis arī pats valsts jēdziens un tad ir iestājusies “anarhija” (an arche (gr.val.) – bez valdības). Vienīgi valsts ir tāda cilvēku kopība, kura noteiktā apvidū (teritorija ir valsts pazīme) ar pasākumiem pretendē uz leģitīmas fiziskās vardarbības monopolu. Visas citas savienības vai atsevišķas personas iegūst tiesības uz fizisku vardarbību vien tādā mērā, kādā valsts no savas puses dod viņiem šīs tiesības. Modernā valsts ir hierarhiska savienība kundzības īstenošanai. Kura noteiktā teritorijā ir monopolizējusi leģitīmu fizisko vardarbību kā kundzības līdzekli un šim nolūkam pārņēmusi savu vadītāju rokās materiālos pārvaldīšanas līdzekļus, kas agrāk piederēja dažādu kārtu katoļiem, un tādejādi aizvietojuši viņus ar pārvaldes piramīdas pašu virsotni. Šodien “valsts” realizē konsekventu valdības štāba (tā ierēdņu un izpildītāju) nošķirošanu no materiālajiem līdzekļiem.
2.Kundzības leģitimitātes pamatojums.
…