Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:838000
 
Author:
Evaluation:
Published: 31.01.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Politika – sociālo grupu un citu slāņu, kurus pārstāv noteiktas valstiskas un sabiedriskas organizācijas, darbība, lai realizētu kopīgas intereses un kolektīvus mērķus.
Politika – no gr. Polis-antīkā pilsētvalsts. Nodarbošanās ar valsts (resp. sabiedrības) lietām, kura pēc sava rakstura nav nekas cits kā sabiedrisko procesu pārvaldīšana, mērķtiecīga un efektīva šo procesu ietekmēšana.
Politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrības kā cilvēku pašatražošanās nosacījumu funkcionešanu.
Politika pārsvarā īsteno ietekmīgāko sabiedrības locekļu intereses, tomēr tai jārespektē arī pārējie sabiedrības slāņi un visa sabiedrība kopumā, jo, aizejot bojā vai degradējot kādai sabiedrības daļai, izjūk visas sabiedrības funkcionēšanas dinamiskais raksturs, vistiešāk apdraudētie slāņi uzsāk izmisīgu pretošanos, rodas draudi sabiedrībai kopumā un visu tās slāņu un locekļu eksistencei. Tāpēc jebkuras sociālās grupas politika sociāli determinētā ievirze savienojas ar kopsabiedrisko. Politiku var uzskatīt par sabiedrības pretsairuma darbību. Tā kā dažiem politikas dalībniekiem sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jautājumos ir atšķirīgas pozīcijas un intereses, politisko subjektu starpā noris politiskā cīņa par savu interešu īstenošanu. Svarīgs panākumu faktors šajā cīņā ir vara, tāpēc politiskā cīņa parasti savijas ar cīņu par varu un pati politika bieži tiek pārprasta kā vienīgi cīņa par varu, kaut gan vara ir tikai viens no politikas īstenošanas līdzekļiem.
Politikas uzmanibas centrā ir valsts vara un ar to saistitie sabiedriskie pārvaldes un valdišanas jautājumi, kā ari partiju politiskā darbiba un starpvalstu attiecibas.
Politisko attiecibu pamatā ir valsts varas realizācijas sistēma un politiskais režims, kas izpaužas likumdošanā, izpildvarā un tiesu varas funkcionēšanā.
Politika vada un aptver visas dzives sfēras. Mūsu dzives limenis ir atkarigs no tā kā rokās atrodas vara.
„Politika ir tiekšanās pēc lidzdalibas varā vai ar’i ietekme uz varas sadališanu starp valstim, valstii – starp cilvēku grupām, kuru rokās ir vara.” –M.Vēbers-.

1.Politikas zinātnes un politoloģija.
Zinātne, kas pēta sabiedrību kā sevi pārvaldošās sistēmas funkcionēšanu, tās mehānismus, to darbību nosakošos faktorus, institūtus, to darbības formas, metodes, pretrunas un tendences.
Poltisko dzīvi pēta:
Poltiskā socioloģija, kas pēta politisko darbību, atsevišķu institūciju darbību; politiskos procesus un procedūras
Politiskā psiholoģija, kas pēta politisko apziņu un uzvedību; politikas uztveri un izpratni sabiedrībā
Politiskā vēsture.
Politiskā ģeogrāfija.
Politoloģija, kas pēta politiku, politiskās sistēmas un to darbību, ietverot gan valsti un sabiedrību, gan partiju un atsevišķu cilvēku grupu.
Politoloģija – pēta politikas subjektu īpatnības, kā arī šo subjektu darbības specifiku, kas g.k. saistīta ar kopīgo vajadzību un interešu formēšanos un realizāciju.
Politikas zinātne, politoloģija – zinātne, kas pēta sabiedrības kā sevi pārvaldošas sistēmas funkcionēšanu, tās mehānismus, to darbību nosakošos faktorus, institūtus, to darbības formas, metodes, pretrunas un tendences.
Politoloģijas metodoloģija. – Vēsturiskā metode. – Salīdzinošā metode. – Makro līmeņa pētijumi. – Mikro līmeņa pētījumi. – Socioloģiskās metodes.
Politoloģijas funkcijas:
Izglītojošo funkcija.
Prognozējošā funkcija.
Normatīvi – instrumentāla funkcija.
Politiskās zinātnes struktūru veido:
1)atkarībā no pētījumu priekšmeta:
- teorētiskās zinātnes, kas pēta institucionālās politikas un varas formas, varas un politikas funkcijas, politiskās sistēmas un struktūras, politiskos procesus, varas tipoloģiju, politisko procesu mērķus un ldzekļus, politisko stratēģiju un taktiku.
1)atkarībā no pētījumu tipa:
politiskā socioloģija (pēta politisko darbību, atsevišķu institūciju darbību, politiskos procesus (vēlēšanas, iecelšanas amatā, politiskās sistēmas, režīmus utt.)
politiskā psiholoģija (pēta politisko apziņu un uzvedību, politisko uztveri un izpratni sabiedrībā, emocionālo pusi)
2)empīriskas zinātnes, kas pēta varas organizācijas tehniku, lēmumu pieņemšanu, konkrētus notikumus un attiecības, sabiedrisko domu, vēlēšanas procesus, politisko propogandu.
Politoloģija pēta politiku. Galvenā politikas darbības sfēra ir valsts vara – likumdošanas, izpildu un tiesu vara.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register