Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:840829
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.04.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Pirmssokātiskā politiskā doma
Solons
(638 - 559)
Atenu pilsonibas rašanas
• Solons kluva pazistams ka Atenu politiskas iekartasreformators
• Solons, lidzigi citiem septiniem gudrajiem, pasvitro likumanozimi. Likumu trukums un škelšanas sabiedriba ir lielakais launums, kas vien var piemeklet polisu.
• Solons saprot likumu ka tiesibu un speka vienibu, turklat,
runajot par speku, vinš saprot ar to polisas, ka veseluma,
nevis dažadu konflikta iesaistito pušu, speku.
• Solons par savu merki izvirzija sabiedribas samierinašanu,
viduscela atrašanu, vinš centas klut par starpnieku starp
bagatajiem un nabadzigajiem.
• Solons atlaida privatos un valsts paradus, atbrivoja no
paradu nastas, jeb veica sisahfiju.
• Atbrivojot no paradu nastas, vinš ari uz nakotni aizliedza
padarit cilvekus personiski atkarigus pret paradiem.
• Lidz ar to Solons lika pamatus Atenu pilsonibai ka
individu pienakumu un tiesibu vienibai
• Saskana ar Atenu iedzivotaju mantisko stavokli, vinš
sadalija to četras kartas: pentaksiomendimni, jatnieki,
zevgiti un feti.
• Pirmo tris kartu parstavji bija tiesigi ienemt jebkurus valsts
amatus, zemakas kartas parstavjiem bija atlauts tikai
piedalities tautas sapulce.
• Lidz ar to Solons ieviesa to, ko var saukt par mereno cenza
demokratiju, kas kluva par dizciltigo un demosa, nabago
un bagato kompromisu (gan tikai pagaidu)
Solona reformas
Atenas
• Solons pats sauca vina radito politisko iekartu par
eunomia, jeb labu kartibu (einomiju). VTaču neviens ar
šim reformam galu gala nebija apmierinats pilniba. ina
lielakais nopelns ir tads, ka vinš ir radijis telpu
Politiskajam, atklatibai un pilsonu politiskai lidzdalibai,
taču ar šadiem lidzekliem vinš nevareja atrisinat socialas
problemas.
• Ar Solona reformam galu gala pilniba nebija apmierinati
ne nabadzigie, ne bagatie.
• Aristokrati nebija apmierinati, jo vini zaudeja lielu dalu
savu privilegiju. Vidusškira un zemakas škiras nebija
apmierinati tapec, ka vini vel joprojam bija izslegti no
posteniem magistratura un ari ar to, ka Areopaga vara
palika neskarta.
• Rezultata 546. gada sekoja Pisistrata triumfs. Vin kluva
par pirmo no Atenu tiraniem.
Kleistena reformas
Politikas izpratne sengrieku
kultura
• Ieverojama dala musdienas lietotas terminologijas
politikas joma ir aizguta no seniem griekiem.
• Tadi vardi, kas musdienas veido musu politiska leksikona
neatnemamu sastavdalu - aristokratija, demokratija,
oligarhija, tiranija – ir tiešie aizguvumi no grieku valodas.
Tieši senos griekus mes varam uzskatit par saviem
priekštečiem politisko norišu joma, jo vini pirmie ieviesa
gan terminu “politika”, gan ari šo darbibas veidu ka tadu.
“Politika” un “Nikomaha etika”, kur Aristotelis noškir
starp socialo un politisko dzivi.
• Ari daži dzivnieki, uzskata Aristotelis, dzivo baros, tatad
vini dzivo socialo dzivi, taču to nevar saukt par politisko
dzivi.
• Visi cilveki ir spejigi dzivot ka “tauta” (etnos), taču ne visi
ir spejigi veidot polisu jeb politisko kopienu (koinonia
politike).
• Rietumeiropas aukstaja klimata cilveki ir viriškibas
parpilni, taču viniem trukst prata un amatniecibas iemanu.
Azijas karstaja klimata cilvekiem piemit gan prats, gan
amatniecibas iemanas, taču trukst viriškibas. Tikai
heleniem piemit visas šis ipašibas un tapec vinu privilegija
ir polisu veidošana, kas gan pilniba tika realizeta tikai
Atenas.
• Uz dažadu cilveka darbibas veidu pamata bez politiskam
apvienibam rodas ari citas cilveku kopibas formas (philia),
piemeram, gimene (oikos), militara vieniba vai kuga
ekipaža.
• Politisko kopibu atškir ipašs to loceklu attiecibu veids.
• “Politika” Aristotelis noškir starp parvaldes attiecibam un
politiku un, attiecigi, starp kunga un valstsvira varu.
• Parvalde paredz dominešanas un subordinacijas
hierarhiskas attiecibas, politika, turpretim, pec Aristotela
domam, paredz attiecibas starp vienlidzigajiem.
• Politika ir tur, kur attiecibas starp vienlidzigajiem tiek
pienemti kolektivie lemumi, kas nosaka publiskas dzives
saturu un virzibu un kas klust par saistošiem sabiedribas
locekliem.
• Politiska dzive (bios politicos) ka vienlidzigo attiecibu
sfera, atškiras no majsaimniecibas (oikos), kur valda
nevienlidziba, gimenes galvas dominešana par savas
gimenes locekliem un vergiem.
• Vienlidziba sengrieku polisa nozimeja gan vienlidzibu
likuma priekša, tiesibas piedalities lemumu pienemšana,
gan aptuveni vienadu labklajibas stavokli. Tas izpaudas
ari pavisam cita attieksme pret labklajibu un tas vairošanu,
neka ta, kas velak izveidojas Jaunajos Laikos.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register