Darbinieku, kuri strādā preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, pilnvarojuma īpatnības:
*komersants, nodarbinot darbiniekus, kuri pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, rada iespaidu, ka viņš šos darbiniekus tam ir pilnvarojis;
*komersants nevar celt ierunas iepretim trešajai labticīgai personai par to, ka šādam darbiniekam nav bijusi pārstāvības vara – ja tiek radīta šķietamība, ar to pietiek, lai trešā persona tiktu aizsargāta (ja šķietamība tiek radīta, komersants nevar celt pret trešo personu ierunas, ka pilnvarojums nav bijis, jo 42.p. rada pilnvarojuma sekas);
*darbinieka jēdziens atšķiras no darba tiesībās pieņemtās izpratnes.
!Šķietamība tiek radīta ar šādiem apstākļiem (priekšnoteikumi, lai konstatētu šķietamo pilnvaru):
1)svarīgs darbinieka jēdziens – nav svarīgi, lai darbinieks būtu nodarbināts ar darba līgumu, nevajag darbinieku darba tiesību izpratnē (vajag tikai strādāt ar konkrētā komersanta ziņu un piekrišanu; darbiniekam jābūt kaut kādai piesaistei pie komersanta);
2)darbība nedrīkst būt neparasta – tai jābūt tādai, kas parasti šādās vietās notiek (piem., parasti nav pieņemts kopā ar produktiem pārdot iepirkuma ratus). Darbības, kas parasti tiek veiktas šādā vietā - pirkuma līguma vai pakalpojuma līguma noslēgšana, lietu nodošana, pirkuma līguma apstrīdēšana, u.tml. Darbības un darījumi nevar būt neraksturīgi preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietai.
3)trešās personas labticīgums – trešā persona nav aizsargājama, ja tā zina, ka darbinieks pārkāpj pārstāvības varu vai arī tai to vajadzēja zināt. Jābūt tādiem faktiskajiem apstākļiem, ka nepastāv nekas, kas norādītu, ka trešajai personai jārīkojas citādāk (piem., pa visu veikalu izliktas zīmes, ka jāmaksā otrā stāva kasē, bet trešā persona maksā pārdevējam uz rokas).
…
