Ētiskas dilemmas situācijā ikvienam konsultantam/psihoterapeitam būtu vēlams ņemt vērā ieteikumus, kurus aprakstījis Korijs kopā ar kolēģiem (Corey et al., 1998).
1. Identificēt problēmu vai dilemmu – apkopojot informāciju, kura atspoguļo problēmas būtību, izlemt, vai problēma galvenokārt ir ētiska, tiesiska, profesionāla, klīniska vai morāla. Piemēram, gadījumā ar pusaudzi un informācijas sniegšanu viņa vecākiem/skolotājai dilemmu veido, no vienas puses, klienta uzticēšanās konsultantam (informācijas neizpau¬šana) un, no otras puses, klienta labklājības iespējama veicināšana, sadarbojoties ar viņa dzīvē ieinteresētiem un atbalstošiem pieaugušajiem.
2. Apzināties iespējamās grūtības – izvērtēt visu situācijā iesaistīto tiesības, atbildību un labklājību. Piemēram, situācijā ar bērnunama audzēkni ir jāizvērtē gan bērna tiesības un pienākumi, gan sekas bērna labklājībai, ja viņš nonāktu slēgta tipa institūcijā, gan arī psihologa sociālā atbildība. Situācijā ar kolēģi, kurš lieto narkotiskas vielas, dilemmu rada koleģiāla sadarbība, rūpes par kolēģa labklājību un atbildība par savas profesijas prestižu.
3. Iepazīties ar atbilstošajiem ētikas kodeksa pantiem, lai noskaidrotu vispārējos noteikumus attiecībā uz problemātisko jautājumu; izvērtēt, vai speciālista paša vērtības un ētika ir atbilstošas kodeksā noteiktajām pamatnostādnēm. Piemēram, situācijā ar klienti un psihoterapeita radinieku pats psihoterapeits var justies iesaistīts duālajās attiecībās. Protams, šādā situācijā atbalstu var meklēt ētikas kodeksā, tomēr psihoterapeitam būtu svarīgi izvērtēt arī savas izjūtas. Kuras attiecības viņam ir personiski sva¬rīgākas? Vai viņš būtu gatavs pieņemt savai vērtību sistēmai neatbilstošu lēmumu, ja minētais radinieks ir precējies?
4. Apsvērt piemērojamos likumus un noteikumus, lai secinātu, kā tie var ietekmēt ētikas dilemmu. Kādi likuma vai kodeksa panti ir piemērojami konkrētai situācijai? Kā tie sasaucas ar situācijas kontekstu?
5. Konsultēties pie vairākiem speciālistiem (piemēram, pie supervizora, iesaistītajiem kolēģiem u.c.), lai iegūtu dažādus viedokļus par dilemmu. Turklāt būtu ieteicams ierakstīt klienta dokumentācijā, kādi ierosinājumi saņemti šajās konsultācijās. Ikvienam konsultantam/psihoterapeitam vajadzētu apzināties savus profesionālā atbalsta punktus: kam varētu lūgt palīdzību problemātiskās situācijās?
…
