Rainis ir viens no nozīmīgākajiem latviešu literatūras autoriem, kura daiļradē ļoti cieši savienojas dzeja, filosofija, sabiedriskā doma un cilvēka garīgās attīstības jautājumi. Viņa darbos bieži sastopamas idejas par cilvēka izaugsmi, pārmaiņām, brīvību, sevis pārvarēšanu un nepieciešamību neapstāties pie jau sasniegtā. Dzejas krājums “Gals un sākums” šajā ziņā ir īpaši nozīmīgs, jo tajā viena no centrālajām idejām ir pārliecība, ka beigas nav tukšums un pilnīga iznīcība, bet gan jaunas attīstības sākuma punkts. Šī doma izpaužas gan cilvēka personiskajā dzīvē, gan sabiedrībā, gan dabas ritmos, gan cilvēces vēsturē. Rainis skatās uz pasauli kā uz nepārtrauktu kustību, kurā vecais mirst, pārveidojas un dod vietu jaunajam, tāpēc krājuma nosaukumā jau ietverta galvenā filosofiskā pretruna un vienlaikus vienotība starp noslēgumu un jaunu sākumu.
Krājumu iespējams lasīt gan kā personisku lirisku pašizziņas darbu, gan kā plašāku filosofisku pārdomu par cilvēka eksistenci.…