Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,66 (19%)
Discounted price*:
2,83
Purchase
Add to Wish List
ID number:207649
Author:
Evaluation:
Published: 25.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Eduards Bernšteins – publicists, politisks darbinieks, sociālisma teorētiķis revizionists. 1872. gadā pievērsies sociālisma idejām. 1878. gadā bijis spiests emigrēt uz Šveici. 1880. gadā kļuva par laikraksta "Sozialdemokrat" redaktoru (šajā laikā pirmo reizi ticies ar F.Engelsu, kā rezultātā Bernšteina uzskati radikalizējās un viņš aizvien vairāk pievērsās marksismam). 1901. gadā atgriezās Vācijā, kur iesaistījās sociāldemokrātu partijā. Ievēlēts Reihstāgā 1902.-1918. un 1920.-1928. gados. Savos uzskatos novērsās no radikālā marksisma un bija pret komunistisko partiju kā arī visai negatīvi raudzījās uz revolūciju Krievijā. Miris 1932. gada 18. decembrī Berlīnē. Savos rakstos ar kopēju nosaukumu "Sociālisma problēmas" (1896.-1898.) revidēja marksisma pamattēzes, ņemot vērā jauno vēstures pieredzi - uzskatīja, ka Markss kļūdījies tādos jautājumos kā neizbēgamā strādnieku slīgšana aizvien lielākā nabadzībā, pieaugot kapitālistu bagātībai, un neizbēgamās masu revolūcijas doktrīnā. Aicināja strikti nošķirt sociālismu kā teoriju no sociālisma kā politiskas doktrīnas. Aicinot "atgriezties pie Kanta", Bernšteins atteicās no vienpusīgi materiālistiskās pieejas galveno filosofijas jautājumu risināšanā. Uzskatot sociālismu tikai par morāli ētisku ideālu, noliedza kreiso radikāļu proletariāta diktatūras ideju kā netaisnīgu un neprognozējamu, izvirzot domu par šķiru cīņas "izdzišanu", uzlabojoties sadzīves apstākļiem. Pēc viņa domām sociāldemokrātijas pamatmērķim bija jābūt nevis absolūtai sociālās iekārtas maiņai, bet esošās iekārtas reformēšanai, iekļaujoties tajā, iegūstot vairākumu parlamentos un likumdošanas ceļā novēršot sociālās netaisnības iemeslus. "Galamērķis nav nekas, kustība ir viss."
Etatisma teorija – ideoloģija, kas absolutizē valsts lomu sabiedrībā, kas propogandē cilvēku un atsevišķu cilvēku grupu interešu pakļaušana valsts interesēm, kuras stāvi pāri sabiedrībai. Valsts aktīvi iejaucas sabiedriskajā un privātajā dzīvē. Jurisprudencē tiesību esamību liek nesaraujamā saistībā ar valsts pastāvēšanu, un neatzīst citas tiesības, kā tikai tiesības, kuras ir izdevusi valsts.
Reformu sociālisms – pretreakcija pret jakobīņu darbiem. Pamatideja ir reformas, nevis revolūcijas. To pārstāv sociāldemokrāti, sociālisti, bet galvenais – ne komunisti, tie par revolūcijām. Reformisti iestājas par sociālu, sociāli atbildīgu valsti, piem., kā Vāciju.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants
Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Reformu sociālisma ietekme uz juridisko domāšanu”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/207649

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register