Rīgas pils

Kas ir Rīgas pils? Rīgas pils ir viduslaiku trīs stāvu cietokšņa veida celtne, kura ir konventa tipa ar kvadrātveida iekšējo pagalmu un četriem torņiem stūros. Rīgas pils ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence kopš 1922. gada, kad tika dibināta Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Pils atrodas pašā Vecrīgas sirdī, Daugavas krastā. Tā ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums Ar ko Rīgas pils ir ievērojama? Šī nav pirmā ordeņpils Rīgā un ne tuvu nav vienīgā viduslaiku pils Rīgā, taču tās vēsture ir visgarākā un interesantākā, jo pils ilgus gadsimtus kalpojusi par varas centru lielākai vai mazākai teritorijai un izpildvarai. Arī tagad Rīgas pils kalpo kā Latvijas prezidenta rezidence. Pils ir daudzkārt pārbūvēta, laika gaitā gan zaudējot gan iegūstot jaunas mākslas un arhitektūras vērtības Īsa vēsture par šo objektu Pils celtniecība tika uzsākta Daugavas krastā, tās pamatakmens likts 1330. gada 15. Jūnijā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā uzcelt jaunu, taču ne pašā pilsētā, bet gan cieši tai blakus bijušā Svētā Gara hospitāļa vietā. Zobenbrāļu ordeņa mestrs Eberhards lika pamatus jaunajai pilij. Pils kļuva par Livonijas ordeņa mestru rezidenci. Pils bija stipri nopostīta 1484.gada karā starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Tās atjaunošana sākās 15.gadsimta 90.gados un pabeigta 1515.gadā būvmeistara Nikelsa no Tallinas vadībā. Šajā laikā pils papildināta ar Sv. Gara un Svina torņiem. Lielākās ēkas pārbūves notika 18. un 19. gs. No 1785. līdz 1787. gadam uzcēla jauno korpusu - arhitekts P. J. Boks. 1818. gadā priekšpilī izbūvēja Vidzemes ģenerālgubernatora reprezentācijas telpas. Arhiktektūra un tās stils Pils ir daudzkārt pārbūvēta, laika gaitā gan zaudējot, gan iegūstot jaunas mākslas un arhitektūras vērtības. Rīgas pils tiek raksturota kā vēlīnā klasicisma arhitektūras paraugs. Jau no pašiem sākumiem tā bijusi ļoti vienkārša, to var redzēt saistot to ar pils militāro raksturu un funkciju, gan ar nepārtrauktajiem postījumiem. Sākotnēji pēc plāna tā bija 3 stāvu cietokšņveida celtne ar iekšējo pagalmu un 4 torņiem. Galvenie bija divi apaļie torņi diagonāli pretējās pusēs - Sv. Gara tornis ziemeļrietumos un Svina tornis dienvidaustrumos, abos pārējos četrstūra torņos atradās kāpņu telpas. Svēta Gara tornī bijusi dārgumu glabātava, Svina tornī lietas lodes, bet Pīpera tornī, visticamāk, stāvējis sargs ar tauri. Nostāsi un leģendas • Latvijas Vēstures muzeja darbinieces Eleonoras Zviedres stāsts: “Reiz, pavisam nesen, kad arheoloģisko izrakumu zālē tika veikts remonts, naktī Latvijas Vēstures muzeja sargam piezvanījis Ārzemju mākslas muzeja sargs un jautājis, vai tad meistari vēl strādājot. Šis atbildējis, ka nē - viss esot tumšs un kluss. Jautātājs atteic, ka tumšs varbūt ir, bet kluss gan ne - viņš skaidri dzirdot, ka augšā virs viņa staigā, sarunājas un bīda mēbeles. Abi sargi nolemj izsaukt policiju. Policisti savukārt bez muzeja darbinieku klātbūtnes telpās negāja. No gultas tad tika izcelts muzeja saimnieciskais direktors, visi kopā telpas atslēdza, bet tur, protams, neviena nebija un viss bija tādā kārtībā, kā vakar atstāts.”