Romantisms, ekspresionisms, simbolisms un neoimpresionisms

Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.gs. nogalē kā pretreakcija Apgaismības laikmeta sociālajām, politiskajām un estētiskajām normām. Romantisma māksla un literatūra kā estētiskās pieredzes avotu uzsvēra spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu (bailes, godbijība, apbrīna u.tml.), kas rodas, aptverot dabas diženumu un varenību. Romantismam bija raksturīga arī interese par tautas mākslu, mūziku, folkloru, valodu, tradīcijām, kā arī iedziļināšanās viduslaiku kultūrā. Romantisms - atšķirībā no racionalitāti uzsverošās Apgaismības kustības - sludināja iztēles un emocionalitātes prioritāti, intuīcijas nozīmi izziņas procesā. Romantisms balstās divpretstatu pasaules dalījumā - romantismā ļoti svarīgs ‘es’ jeb individuālās brīvības kults, sakāpināta interese par pagātni (viduslaiku un savas tautas pagāniskās kultūras pielūgsme, interese par nacionālo folkloru), tiekšanās pēc oriģinalitātes.…