1.Tiesībspējas un rīcībspējas raksturojums.
Tiesībspēja – latīņu vārds persona ir juridisks termins, ar kuru Romas valstī apzīmēja tikai brīvu cilvēku ( homo liber), bet ne vergu, jo vergs pēc juridiskā stāvokļa bija lieta – ( servires sunt).
Tikai personas romiešu tiesības atzina par tiesību subjektiem, bet vergus uzskatīja par tiesību objektiem, kurus varēja pirkt un pārdot.
Personām kā tiesību subjektiem bija tiesībspēja (caput – galva) – ” jāsaprot juridiskā nozīmē domājams, ka caput saistās ar tautas sapulcēm, kur pilntiesīgos dalībniekus skaitīja pēc galvām.” Šajā jēdzienā bija ietvertas vairākas atsevišķas tiesības.
1.( ius suffragii) – tiesība balsot;
2.( ius connubi) – tiesība nodibināt likumisku laulību un patriarhālu ģimeni;
3.( ius commercii) – tiesība līgt visāda veida līgumus, iegūt īpašumā visādas lietas( arī vergus), taisīt testamentus, pieņemt mantojumu utt.;
4.( ius honorum) – tiesība tikt ievēlētam valsts amatā.
Tiesība – domājams kā subjekta eksistence, kurām šī tiesība pieder. Šis subjekts saucas ( persona). Ja personai bija dota iespēja uz tiesībām, tad to arī varēja uzskatīt par tiesībspēju…