10.2. Deliktu veidi.
Romiešu tiesībās bija vairāki deliktu veidi:
- prettiesiska darbība – iniurua – tie ir visāda veida tiesību pārkāpumi, kas nodarījuši citai personai mantisku zaudējumu vai miesas bojājumu. Gan mantiskie, gan personiskie aizskārumi bija
atlīdzināmi naudā likumā vai ar tiesas spriedumu noteiktā apmērā, parasti šis zaudējuma apmērs bija 25 assi.
- zādzība – furtum – ietver sevī visa veida piesavināšanos un izšķērdēšanu, kā arī mantas sagrābšanu. „Furtum est contrectatio rei fraudulosa lucri faciendi gratia vel ipsius rei vel etilam usus
eius possessionisve” – „Zādzība ir viltīga lietas piesavināšanās mantkārīgā nolūkā, kad piesavina vai nu pašu lietu, vai tās lietojumu vai valdījumu”. Paulus Dig. 47, 2. Vēsturiski pazīstami vairāki zādzību
veidi, kuros soda elements izpaudās dažādi: ja zagli noķer nozieguma brīdī – jāmaksā četrkārtīga lietas vērtība; ja zagli notver pēc nozieguma izdarīšanas – jāmaksā divkārtēja lietas vērtība; ja zagli noķer pēc nozieguma, iesaistot valsts spēkus – jāmaksā trīskārtēja lietas vērtība.
- lietas tīšs bojājums – prettiesiska citai personai piederošas mantas bojāšana vai iznīcināšana.
Kaitējuma izdarītājam jāatbild pēc pilnas intereses prasījuma, ieskaitot pat visvieglākās vainas pakāpi.
Īpašs delikta veids bija nepamatota iedzīvošanās – likumā atļautas, bet konkrētajā gadījumā nepamatotas darbības rezultātā citai personai radīts kaitējums.
Piemēram, likums atļauj veikt parāda piedziņu – līdz ar to tā ir likumā atļauta darbība, bet konkrētajā gadījumā ir ticis piedzīts neesošs (jau samaksāts) parāds, līdz ar to darbība un tās rezultātā gūtā
iedzīvošanās bija nepamatota un uzskatāma par deliktu.
„It kā delikta” saistība rodas gadījumos, kad kaitējuma nodarītājs nav tieši izdarījis prettiesisku,
neatļautu darbību ar mantiska zaudējuma sekām, bet zaudējums tomēr ir radies un pastāv kāda zināma sakarība starp zaudējumu un personu.
Izplatītākais „it kā deliktu” jeb kvazideliktu veids ir atbildība par zaudējumu, ko kāda īpašnieka vergi vai lopi nodarījuši citai personai. Šajā gadījumā līdzīgi kā saistībā no delikta īpašniekam vajadzēja nest atbildību par kaitējumu, ko nebija nodarījis viņš pats, bet gan viņam piederošs lops vai
vergs, jo ne lops, ne vergs nav civiltiesisko attiecību subjekts un patstāvīgi uzņemties civiltiesisko atbildību nevar. Īpašniekam vajadzēja atlīdzināt cietušajam zaudējumus, bet viņš varēja no mantiskās
atbildības atbrīvoties, atdodot cietušajam vainīgo vergu vai lopu.
Apgūstamie termini:
- neatļauta darbība, pārkāpums- delictus- правонарушение
- zādzība- furtum- кража
- tīšs kaitējums- dolus- умышленный вред
- vaina- culpa- вина
- gadījums-casus-случай,казус
- nepārvarama vara-vis maior-непреодолимые обстоятельства
…
