4. Līguma sastāvdaļas.
Līguma sastāvdaļas.
Līgums pēc formas un satura prasīja vairāku sastāvdaļu esamību. Bieži šīs sastāvdaļas bija tik nozīmīgas, ka bez tām līgums bija atzīstams par spēkā neesošu.
Līguma sastāvdaļas iedalās:
būtiskās sastāvdaļas – ir tādi līgumā ietverti noteikumi, bez kuriem līgums nav spēkā. Būtiskās sastāvdaļas līgumslēdzēji nevar no līguma izslēgt vai atmest. Pie būtiskajām sastāvdaļām visos līgumos pieskaita līguma priekšmetu (preci) un cenu;
dabiskās sastāvdaļas – tie līguma noteikumi, kuri izriet no līguma dabas un tās ir spēkā, pat ja nav speciāli atrunātas līgumā, piemēram, procenti aizdevuma līgumā. Ja kāds no līgumslēdzējiem atsaucas uz to, ka kāda no dabiskajām sastāvdaļām nav spēkā, viņam tas ir jāpierāda, piemēram, jāpierāda, ka līguma puses ir īpaši norādījušas, ka tas būs bezprocentu aizdevums;
nejaušās sastāvdaļas – tādi noteikumi līgumā, kuri var būt un var nebūt, bet, ja tie ir iekļauti līgumā, tie kļūst obligāti. Izplatītākās nejaušs līguma sastāvdaļas ir nosacījumi (condicio) un termiņi (dies) – līgums būtu spēkā arī tad, ja tas būtu beztermiņa līgums, bet, ja termiņš tomēr ir iekļauts līgumā, tas kļūst obligāts abām pusēm.
N o s a c ī j u m s ir līgumslēdzēju labprātīgi pievienots blakus noteikums līgumā, kas šī tiesiskā darījuma sekas dara atkarīgas no kāda notikuma nezināmas iestāšanās vai neiestāšanās nākotnē. Izšķir neīstus nosacījumus, objektīvi neiespējamus nosacījumus un īstus nosacījumus. Neīsts nosacījums ir tāds, kurš attiecas uz tagadni vai pagātni, un tāpēc nav spēkā, jo nosacījumam jāattiecas uz notikumu nākotnē. Piemēram, nosacījums „Ja Ticijs pašreiz ir dzīvs” nav spēkā, jo attiecas uz tagadni. Objektīvi neiespējams nosacījums nav spēkā, jo to nebūs iespējams izpildīt arī nākotnē, līdz ar to tas neiestāsies nekad, un līdz ar to neiestāsies arī līguma izpildes brīdis, piemēram, „kad tu ar pirkstu skarsi debesis”. Šajos gadījumos tika uzskatīts, ka līgums sastādīts bez nosacījumiem.
Īstie nosacījumi var būt atceļoši vai atliekoši.
A t c e ļ o š s nosacījums paredz, ka līgums ir spēkā tūlīt un turpina palikt spēkā līdz brīdim, kamēr vēl nav zināms, iestāsies nosacījums vai neiestāsies, un pastāv iespēja, ka līgums tiks atcelts, ja nosacījums neiestāsies. Piemēram, tēvs uzdāvina dēlam zirgu, lai dēls varētu apmeklēt grieķu valodas kursus un iemācīties grieķu valodu. Pastāvot atceļošajam nosacījumam, dēls var lietot zirgu, kamēr mācās, bet, ja sekmīgi nenokārto eksāmenu, zirgs viņam tiek atņemts.
A t l i e k o š s nosacījums paredz, ka līgums vēl nestājas spēkā, kamēr nav zināms par nosacījuma iestāšanos. Piemēram, tēvs paziņo dēlam, ka ir nopircis zirgu un uzdāvinās to dēlam, kad tas nokārtos grieķu valodas eksāmenu. Ja nosacījums ir izpildīts – eksāmens nokārtots – dēls zirgu var lietot, ja nosacījums neiestājas, dāvinājuma līgums nav spēkā.
T e r m i ņ š ir tāds labprātīgi pievienots blakus noteikums līgumā, kas šī tiesiskā darījuma sekas dara atkarīgas no zināma laika momenta nākotnē, par kura iestāšanos nav šaubu. Atšķirībā no nosacījuma, termiņš iestāsies vienmēr, tikai reizēm nav zināms, kad tieši tas iestāsies.
5. Ko nozīmē Īpašuma iegūšana ar sagrābšanu.
Okupācija – nevienam nepiederoša bezsaimnieka lieta pieder tās pirmajam sagrābējam, ja viņš to dara ar nodomu paturēt lietu sev. „Res nullius cedit primo occupanti” – „Nevienam nepiederoša lieta pienākas pirmajam okupantam.” Par okupācijas priekšmetu var būt savvaļas dzīvnieki, putni un zivis, nevienam nepiederoša zeme, pamestas lietas, par kurām nepārprotami bija skaidrs, ka iepriekšējais īpašnieks no tām atteicies, izsakot pamešanas nodomu tieši vai ar kādu nepārprotamu darbību, piemēram, izmetot lietu atkritumos. Arī apslēpta manta var būt okupācijas priekšmets, ja tā nogulējusi slēpnī tik ilgi, ka to īpašnieks vairs nebija uzzināms. Turpretī nozaudētas lietas – res deperditae – nevarēja būt par okupācijas priekšmetu un uz tām saglabājās nozaudētāja īpašuma tiesības, jo īpašnieks nebija vēlējies šo lietu pamest.
…
