Šai diplomdarbā apskatīšu rotaļu nozīmi 4-5 gadīgu bērnu attīstībā, jo pirmsskolas vecumā rotaļa ir galvenā bērna darbība, un no tās lielā mērā ir atkarīga izziņas procesu attīstība, personības īpašību attīstības līmenis un saskarsmes prasme, kā arī rotaļa un spēles ir galvenais psihiskās attīstības līdzeklis.
J.Students īpašu uzmanību pievērš bērnu sajūtu attīstībai kā apkārtējās pasaules izzināšanas pamatam, valodas attīstībai, rotaļai kā bērna personības attīstības vadošai darbībai.
D.Elkoņins pirmskolas vecumā 4-5 gadi, par vadošo darbību uzskata sižetiskās lomu rotaļas.
F.Frēbelis vislielāko nozīmi piešķir bērna rotaļām, viņš norāda, ka rotaļas jāuzskata par iedīgli visai bērna turpmākai attīstībai, jo tās sniedz jaunas atziņas, attīsta bērna jūtas, jaunradi un iztēli.
Angļu filozofs un sociologs H.Spensers atzīst, ka rotaļa ir dabiska atpūta atšķirībā no pasīvās atpūtas vai miega. Vēlēšanos spēlēties, Spensers izskaidro ar to, ka ar barību un miegu bērna ķermenī uzkrājas liela enerģija, no kuras ir jāatbrīvojas, un vislabākais līdzeklis ir spēles.
Filozofisku rotaļas skaidrojumu sniedz I.Kants, kurš, raksturojot rotaļas būtību, uzsver, ka tā ir darbība, kurā darbības mērķis nav ārpus darbības, bet kurai tāpēc katrs moments ir vērtīgāks pats par sevi. I.Kants un F.Šillers pievērsa uzmanību līdzībai starp spēli un mākslu, jo abos gadījumos izpaužas cilvēka brīvība un radošā darbība.
Krievu fiziologi I.Pavlovs un I.Sečenovs pievērš uzmanību bērna iedzimtai tieksmei izprast apkārtni, kura izpaužas bērna rotaļās. Rotaļas veicina atdarināšanu, bet tas savukārt ir svarīgs priekšnoteikums bērna garīgajai un tikumiskajai attīstībai. Tātad rotaļai ir sociāli bioloģisks raksturs. Pieaugušo darbs un sadzīve netieši nosaka rotaļu vietu bērna dzīvē, to saturu un formu.
Amerikāņu filozofs un pedagogs Dž.Džjuijs rotaļu saista ar bērna fantāziju. Ļ.Vigotskis uzskata, ka rotaļā iespējami bērna augstākie sasniegumi, kuri jau rīt būs viņa reālais vidējais līmenis, viņa morāle.
5
Ar domu un jūtu attīstīšanos rotaļās norūdās bērnu griba un spējas.
Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka vēlos dziļāk analizēt rotaļas nozīmi uz bērna savstarpējo attiecību veidošanos.
Pētījuma mērķis:
Noteikt rotaļu ietekmi uz savstarpējo attiecību veidošanos 4-5 gadus veciem bērniem.
Pētījumu priekšmets:
Rotaļu ietekme uz bērnu savstarpējo attiecību veidošanos.
Pētījumu objekts:
Rotaļu nozīme 4-5 gadus veciem bērniem.
Hipotēze:
Speciāli organizētas rotaļas veicina bērnu pozitīvu saskarsmes veidošanu 4-5 gadus veciem bērniem.
Pētījumu uzdevumi:
1.Analizēt pedagoģiski psiholoģisku literatūru par savstarpējās saskarsmes veidošanos.
2.Noteikt, kā rotaļa ietekmē bērnu savstarpējās attiecības.
3.Rotaļas, kas veicina savstarpēju attiecību veidošanos.
Pētījumu metodes:
1.Literatūras analīze.
2.Anketēšana.
3.Novērošana.
4.Bērnu praktiskā darbība.
Pētījumu bāze:
Rīgas pirmskolas izglītības iestāde.
4 - 5 gados rotaļa ir galvenā bērna darbība. Rotaļu darbībā bērni aktīvi izzina apkārtējo īstenību un iegūst socializācijas prasmes. Vienlaikus rotaļās bērns izzina savu personību, savas iespējas, savu vietu citu apkārtējo cilvēku vidū.
Psihologu pētījumi pierāda, ka rotaļu darbība veicina ne tikai bērna izziņas procesus, bet arī jūtu un gribas attīstību. Kopējas rotaļas izraisa spilgtus pārdzīvojumus, veidojas biedriskas un draudzīgas jūtas. Tikumisko jūtu veidi kļūst daudzpusīgāki.
I. Plotnieks raksturojis rotaļas nozīmi bērna attīstībā:
Rotaļā bērns apgūst zināšanas, mācās tās izmantot praksē. Tādejādi veidojas prasmes un iemaņas.…
