Valsts vara un sabiedriskā doma savā starpā ir cieši saistītas. Sabiedrība ar savām aktivitātēm var ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. To pierāda vairāki gadījumi cilvēces vēsturē, piemēram, labs piemērs ir ASV, kur nāvessods tika pieņemts pateicoties sabiedrības domai. Ja “demokrātija” nozīmē “tautas vara”, tad sabiedriskai domai demokrātiskā valstī ir jābūt lielai nozīmei.
Sabiedriskā doma ir kopīga iedzīvotāju attieksme pret kādu jautājumu. To uzzina ar aptauju palīdzību. Mūsdienu sabiedrībā aptaujas ir kļuvušas par pierastu lietu. Taču bieži vien rodas situācija, kad aptaujāto vairākuma viedoklis neatbilst vairākuma iedzīvotāju viedoklim.
Mažoritāšu un plurālistu demokrātijas modeļos ļoti atšķiras viņu pieņēmumi par sabiedriskās domas lomu demokrātiskā sabiedrībā. Pēc mažoritāšu demokrātijas modeļa, valdībai būtu jāieklausās sabiedriskā domā un jādara tas, ko vairākums pieprasa. Savukārt, plurālisti uzskata, ka sabiedrībā reti valda vienotas noskaņas un tā nespēj skaidri definēt savu viedokli par ikdienas valdības aktivitātēm. Plurālistu demokrātijas modelī iespēja paust viedokli tā, lai viņu uzklausītu, ir tikai mazai sabiedrības daļai. Taču demokrātija patiesi “strādā”, kad visai sabiedrībai ir iespēja runāt un tikt uzklausītai.…