Tomēr gala rezultātā attiecības starp sabiedrisko attiecību darbiniekiem un žurnālistiem ietekmē veidu, kā materiāls par sabiedrisko attiecību darbinieka pārstāvēto lietu vai organizāciju tiek atspoguļots masu saziņas līdzekļos. Šīs attiecības noregulēt cik vien iespējams labi palīdzēs daži būtiski ieteikumi:
1. Izturēties pret žurnālistu godīgi un atklāti. Ja sabiedrisko attiecību darbinieks godīgi interpretēs saliktās ziņas, viņam varēs uzticēties arī tad, kad viņš pavēstīs labas ziņas.
2. Sniedz viņam pakalpojumus. Visātrākais un visdrošākais veids, kā nodibināt sadarbību ar žurnālistiem, ir piegādāt viņiem publicēšanas vērtus, interesantus un aktuālus materiālus un attēlus, kas viņiem ir vajadzīgi, un piegādāt tos tad, kad viņi tos vēlas saņemt, kā arī tādā formā, ko viņi var viegli izmantot.
3. Nelūdzies un neizvirzi pretenzijas. Nekas nespēj tā apriebties žurnālistiem, redaktoriem un ziņu dienesta direktoriem kā sabiedrisko attiecību darbinieks, kurš lūdzas, lai viņa materiāli tiktu izmantoti, vai izvirza pretenzijas sakarā ar to izmantošanu vai neizmantošanu.
4. Neprasi, lai žurnālisti nogremdē kādu materiālu. Sabiedrisko attiecību darbiniekam nav nekādu tiesību pieprasīt, lai prese aizliegtu kāda materiāla publicēšanu, t.i., „nogremdētu” to. Dažos gadījumos pastāv pilnīgi likumīgs pamats pieprasīt materiāla publicēšanas aizkavēšanu vai izskaidrot presei, kādu iemeslu dēļ kāda materiāla publicēšana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Ja presē publicētais materiāls ir neprecīzs vai maldinošs, lūdziet to izlabot.
5. Necenties pastāvīgi atrasties masu saziņas līdzekļu uzmanības lokā. Zināšanas un pieredze nosaka, kādas ziņas un ciktāl ir uzskatāmas par jaunumu, un veselais saprāts liek ar cieņu izturēties pret šāda veida spriedumiem.
…
