Saeimas institūts.
1.Likumdošanas vara ir vara, kas pilnvarota pieņemt tiesiskos dokumentus ar augstāko juridisko spēku.
No federālā viedokļa likumdošanas vara ir tāda vara, kas tiesīga pieņemt aktus - likumus.
No materiālā viedokļa likumdošanas vara ir tāda vara, kuras pieņemtie dokumenti ir ar augstāko juridisko spēku.
No sociālpolitikas viedokļa likumdošanas vara ir tāda vara, kura spējīga dažādu politisko spēku un sociālo grupu intereses pārstrādāt visiem pieņemamos noteikumos: ir mehānismi, ar kuru palīdzību iespējams šīs intereses apkopot.
No metodes viedokļa likumdošanas varas rīcībā ir dažādas speciālas metodes, ar kuru palīdzību iespējams izdiskutēt problēmas un izveidot vairākuma viedokli.
Sfēra: nenoteikts jautājums par to, cik plaši jādarbojas. 1. ceļš: konstitūcijā paredzēts, kādi jautājumi ir jārisina. Paņēmiens nav slikts, bet praksē rada problēmas : ko neatļauj, to aizliedz. 2.ceļš : konstitūcijā nav strikta likumdošanas varas kompetences norobežojuma, vadās pēc veselā saprāta viedokļa - parlamentam jārisina visi sabiedrībai svarīgākie jautājumi : konstitūciju izstrāde, cilvēktiesību jautājumu risināšana, sociālo un ekonomisko programmu ieviešana, nodokļu un finansu sfēras jautājumu risināšana, noziegumu sastāvu un sankciju problēmu risināšana.
2. realizēšanas likumu subjekts ir Saeima - pamatelements ir 100 tautas priekšstāvju. Apakšstruktūras : frakcijas, komisijas, deputātu grupas, Saeimas vadības institūcijas.…
