Līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Saistību tiesībās izšķir:
vienpusējus līgumus;
divpusējus līgumus.
Vienpusēji līgumi ir salīdzinoši maz. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām (atdošanas, atsavinājuma līgumi, dāvinājums, īre, noma), gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīgu mērķu sasniegšanai. Civillikums gandrīz pilnīgi vienveidīgi regulē līgumattiecības, nenodalot tās, ko nodibina fiziskas personas, un tās, ko nodibina juridiskas personas.
Civillikums nosaka (CL 1511.pants) – līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Šajā pantā minētā plašākā nozīme ir attiecināma ne tikai uz saistību tiesībām, bet arī uz jebkādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (piem., saderināšanās, laulība, starpvalstu vienošanās, u.c.)
Šaurākā nozīme – vispārpieņemtie noteikumi par līgumiem. Šīs vienošanās neaptver vienošanos par tiesisko attiecību grozīšanu vai izbeigšanu.
CL 1512.pants – pie katras saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums) vai savstarpējais apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).
Līgumus, pēc pušu ieskatiem, var slēgt mutiskā, rakstiskā, notāra vai citas tiesīgas personas apliecinātā formā, vai ar konkludentām darbībām, izņemot gadījumus, kad noteiktu formu prasa likums.
Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās.
Izpirkuma tiesība ir lietu tiesība, un to var izlietot nevien pret pirmo šai tiesībai pakļautā nekustamā īpašuma ieguvēju, bet ari pret sekojošiem.Izpirkuma tiesību nodibina vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai ari ar testamentu.
Izpirkuma tiesība, kas nodibināta ar līgumu vai testamentu, saista tikai lietā ieinteresētās personas un viņu mantiniekus; tomēr tā var kļūt saistoša arī trešām personām, ja līgumu vai testamentu, ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemes grāmatās; tādā gadījumā šo tiesību nosaka vienīgi līguma vai testamenta noteikumi, un tikai tad, ja tādu nav, noteikumi par likumisko izpirkumu. Izpirkuma tiesība nav pielaižama visos atsavināšanas gadījumos, bet tikai tajos, kad izpircējam iespējams pilnīgi atlīdzināt ieguvējam visu to, ko tas samaksājis vai kas tam vēl jāsamaksā par iegūto mantu. Kad nekustamu īpašumu dāvina, vai atsavina pēc izlīguma, vai maina, izpirkuma tiesība nav pielaižama. Kad nekustamu īpašumu pārdod izsolē piespiedu kārtībā, izpirkuma tiesību nevar izlietot.Visi pienākumi, kurus uzņēmies nekustamā īpašuma ieguvējs, jāpārņem tās izpircējam, un viņš nevar aprobežoties vienīgi ar apsolījumu samaksāt ieguvējam to summu, kādu viņš uzņēmies dot par nekustamo īpašumu, ne arī ar šās summas nodrošinājumu ar galvojumu vai kādā citā kārtā, bet viņam, pieteicot savu tiesību, tūliņ jāiemaksā šī summa, pievienojot tai atlīdzību par izdevumiem naudā; bet ja ieguvējs atteicas šo naudu pieņemt, tad izpircējam tā jāiemaksā tiesā.…
