Saimnieciskās darbības jēdziens
Pārejot uz tirgus ekonomiku uzņēmumiem jāpaaugstina ražošanas efektivitāte, kā arī produkcijas un pakalpojumu konkurētspēja. Tas iespējams ieviešot IT sasniegumus, efektivitāti ražošanas un saimniekošanas formas, analizējot uzņ. darb. Un novēršot bez saimnieciskumu.
Ar SDA palīdzību izstrādā uzņ. Att. Stratēģija un taktiku, pamato plānus un vadības lēmumus, veic kontroli par to izpildi, novērtē uzņēmēju darbības un darbinieku darba rezultātu. Kvalitatīvam menedžerim, grāmatvedim un analītiķim labi jāzina ne tikai tirgus attīstības tendences
Un likumsakarības, bet jāprot izmantot uzņ. darbības specifiskos un vispārīgos ekonomikas likumus, savlaicīgi jāredz ražošanas efektivitāti paaugstinot iespējas un tendences
Vārds ,,analīze” cēlies no grieķu valodas analīzes- sadalīt sastāvdaļās. Analīze šaurākā nozīmē ir priekšmetu un parādību sadalīšana sastāvdaļās lai to izpētītu kā veselā daļās
Šāda sadalīšana ļauj ielūkoties pētāmajos priekšmetos, parādībās, procesos, saprast iekšējo būtību.
Analīzei tuvākā ir sintēze, kura izsaka sakarības starp pētāmo priekšmetu atsevišķām daļām
Dialektikas pamatā ir analīzes un sintēzes vienība kā realitātes izzināšana zinātnes metode.
Zinātnē un praksē pielieto dažādus analīzes veidus, tie atšķiras ar pētīšanas objektus, mērķiem un metodēm.
Ekonomikas analīze atšķirībā no ķīmiskām un pārējām pieder pie ekonomiskās parādības pētīšanas abstraktās loģiskās metodes, un nav iespējamas izmantot ne mikroskopu ne ķīmiskās reaktīvus, tas jāaizstāj abstrakcijas spēkam.
Cilvēku analītiskās spējas rodas un pilnveidojas sakarā ar objektīvu nepieciešamību, t.i., pastāvīgi novērtēt savu darbu apkārtējā vidē. Tas radīja nepieciešamību meklēt efektīvus resursu un darbaspēka izmantošanas paņēmienus.
Pieaugot cilvēku skaitam, pilnveidojot ražošanas līdzekļus, pieaugot cilvēka materiālajām un garīgajām vajadzībām, analīze pakāpeniski kļūst pat civilizētas sabiedrības pirmo dzīves nepieciešamību.
Bez analīzes šodien nav iespējama cilvēku apzinīga sadarbība. Ražošanas spēku un ražošanas attiecību attīstība, ražošanas apjomu palielināšanās, apmaiņas paplašināšanās, sekmēja analīzes izdalīšanos kā pastāvīgu zināšanu nozari.…
