1. Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati
Saistību tiesības ir civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības, kas rodas sakarā ar lietu nodošanu citas personas īpašumā, lietošanā, sakarā ar darba vai pakalpojumu veikšanu, kā arī sakarā ar prettiesisku darbību, kas nodarījusi kaitējumu personai vai tās mantai.Saistību tiesības ir arī tās civiltiesību normas, kas aizsargā fizisko un juridisko personu personiskos nemantiskos labumus un paredz atbildību par to aizskaršanu. 1.daļa ir mantiskā sfēra. Mantojuma attiecības ir lielākā daļa no saistību tiesību daļas. Nemantiskie labumi (gods, cieņa) tiek aizsargāti ar saistību tiesību normām. Savukārt lielākā, nozīmīgākā daļa, regulē ekonomiskās attiecības, piemērojot saistību tiesību normas.Saistību tiesību mērķis ir sekmēt normālu saimniecisko darbību valstī. Saistību tiesību normas palīdz fiziskām un juridiskām personām apmierināt gan materiālās, gan garīgās saistības.Saistību tiesības sastāv no 2 pamatdaļām:vispārīgie noteikumi (piemēro visiem saistību veidiem);sevišķā daļa (atsevišķie saistību veidi).Civillikuma lielākā daļa ir saistību tiesības, kurām ir 1001 pants. Vairāk kā puse (pirmās 10 nodaļas) veltītas vispārīgai daļai. Savukārt atsevišķiem saistību veidiem ir veltīts ļoti maz, jo jāņem no vispārīgās daļas un jāpiemēro attiecīgam līgumam.Rašanās pamati (1402.p.) no tiesiska darījuma (vienpusēji, divpusēji, daudzpusēji darījumi, piem., izrietoši no līguma);no neatļautas darbības (kā saistību rašanās pamats var izpausties gan kā līguma pārkāpšana gan kā ārpus līgumiskais pārkāpums. Neatļauta darbība visbiežāk izpaužas arī kā bezdarbība – nekā nedarīšana. Ārpus līgumiskais pārkāpums – delikts, kad mantai nodarīts zaudējums un pārkāpums nebalstās uz līgumu);pēc likuma (nav nekādas pušu gribas izpausmes. Saistība radusies likumā paredzētajā situācijā) Te var minēt likumisko % maksāšanas piemērs, jo tas ir neatkarīgi no tā vai tie ir vai nav paredzēti līgumā.
2. Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi
Saistība ir viens no civilattiecību veidiem.Saskaņā ar 1401.p. – saistība ir tāda civiltiesiska attiecība, uz kuras pamata vienai personai – parādniekam jāizdara par labu otrai personai – kreditoram zināmu darbību, kurai ir mantiska vērtība.Kreditora puse, kura var prasīt ir tiesīga puse. Parādniekam ir pienākums pildīt.Saistību tiesību elementi:Objekts (kaut kāda darbība);Subjekts (dalībnieks);tiesisko attiecību saturs (pušu tiesības un pienākumi).Tiesību attiecību dalībnieki – tie vienmēr ir divas puses – kreditors un parādnieks.Jēdziens “kreditors un parādnieks” ir vispārināts jēdziens un izsaka tikai saistību būtību, jo konkrētās līguma saistības uzliek pusēm konkrētus nosaukumus. Piemēram, dāvinājuma līgumā ir “dāvinātājs un apdāvināmais”, savukārt kredītiestādes lieto “kreditors un parādnieks”, līdz ar to tiek izmantoti praksē vispārināti jēdzieni.
Parasti saistībās katrā pusē ir viena puse, piemēram, viens iznomātājs, otrs – nomnieks. Taču jebkurā saistību pusē var būt arī vairākas personas - vairāki kreditori, vairāki parādnieki. Šādas saistības sauc par daudzpersonu saistībām un šos dalībniekus sauc par kopdalībniekiem.
3. Saistību kopdalībnieku savstarpējās attiecības
Ja saistības tiesībā piedalās no vienas vai otras puses vai no abām pusēm vairākas personas, tad prasījums un tam atbilstošā saistība ir vai nu dalīti, tā ka katrs kreditors var prasīt tikai savu priekšmeta daļu un katram parādniekam jāizpilda tikai sava saistības daļa, vai arī nedalīti.Par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai vienu reizi. Tādā gadījumā pirmos sauc par kopkreditoriem, bet otros par kopparādniekiem.Pie katras solidāras saistības būtības pieder tas, ka tā dibinās uz vienu un to pašu pamatu un ka visiem dalībniekiem ir viens un tas pats izpildījuma priekšmets. Tomēr kā tiesība, tā arī saistība var būt vienam dalībniekam bez nosacījumiem, bet citiem aprobežota ar laiku un zināmiem nosacījumiem.Daudzpersonu saistības iedala pēc 2 kritērijiem:daudzpersonu saistību iedalījums atkarībā no dalībnieku skaita:-) viens kreditors pret vairākiem parādniekiem (kopparādnieki);-) viens parādnieks pret vairākiem kreditoriem (kopkreditori)piemēram, laulātie pārdevuši kādai personai priekšmetu, kas ietilpst viņu kopīgajā mantā. Attiecībā uz samaksas saņemšanu, laulātie ir 2 kopkreditori, kuriem ir tiesības saņemt samaksu.-) vairāki kreditori pret vairākiem parādniekiem(piemēram, 3 personas apņēmušās izremontēt dzīvojamo māju, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder 2 pilsoņiem. Līdz ar to veidojas daudzpersonu divpusēja saistība. Ir 3 parādnieki un 2 kreditori (kopkreditori). Attiecībā uz darba samaksu – ir 2 parādnieki (kopīpašnieki) un 3 kreditori.)daudzpersonu saistību iedalījums atkarībā no saistību izpildes veida:-) daļējās;
-) solidārās. Daļējās saistībasDaļējās saistības ir tādas, kurās:
1) katram kreditoram ir tiesības prasīt no parādnieka vai arī vairākiem parādniekiem saistības izpildījumu kādā noteiktā daļā (vai kāda konkrēta darba veidā);
2) katram parādniekam ir pienākums pret kreditoru vai vairākiem kreditoriem izpildīt saistību tikai noteiktā daļā.Izpildījumu daļu apmērs jānorāda līgumā. Tā ir daļējā saistība.( Piem., 3 personas aizņemas naudu un 3mēnešu laikā tā jāatdod. A- 150 atdod; B-75, C-75.Ja kāds no parādniekiem savā daļā saistību ir izpildījis, tad viņš no saistības izstājas un viņam saistība izbeidzas. Pārējiem – saistība paliek spēkā)
4. Solidārās saistības
…
