Sarežģījumi ārvalsts likuma piemērošanā

1. TĀLĀKNORĀDE UN ATGRIEZENISKĀ NORĀDE (RENVOI)
E.Strautiņš atzīmē, kad Latvijas tiesa, pamatojoties uz lietas faktiskajiem apstākļiem, ir atradusi piemērojamo kolīziju normu, tā vērš uzmanību uz konkrētās kolīziju normas piesaisti, lai noteiktu attiecīgajā gadījumā piemērojamās tiesības. Tālāk autors precizē, ka Civillikuma kolīziju normas ( piem., 8., 9. un 20.pants ) satur piesaistes, kuras norāda uz kādas valsts tiesību sistēmu kopumā, nevis tikai uz materiālo tiesību normām, t.i., tās satur vispārējas, nevis materiāltiesiskas norādes. Citādi ir ar divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos ietverto kolīziju normu piesaistēm – tās norāda tikai uz kādas valsts nacionālajām materiālo tiesību normām, jo pretējā gadījumā šādiem starptautiskajiem līgumiem nebūtu nosakāms vienošanās priekšmets un tie vispār būtu nederīgi. Pēc E.Strautiņa domām, kam piekrīt arī šī raksta autors, tas nozīmē, ka Latvijas tiesai gadījumā, kad CL kolīziju norma norāda uz ārvalsts tiesībām, ir jānoskaidro, vai attiecīgās valsts kolīziju normas šādu norādi pieņem.1 Autors ilustrācijai izmanto piemēru no G.Precinieka darba,2 kur līdz 1992.gadam Francijas pilsonis Feldmanis dzīvoja Reinas vienā krastā, kas atradās Francijā, Strasbūrā, bet 1992.g.beigās viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Reinas otrā krastā, kas atradās Vācijā, Kēlā. Tā kā Feldmanis bija Latvijas emigrantu pēctecis, tad 1993.g.viņam izdevās iegūt arī Latvijas pilsonību. Feldmanis tātad ir divu valstu – Francijas un Latvijas – pilsonis ar dzīves vietu (domicilu) Vācijā. Latvijas tiesā, izskatot strīdu starp Feldmani un kādu Latvijas iedzīvotāju, radās jautājums par Feldmaņa rīcībspēju.…