Saskarsme – ir tiešs vai netiešs kontaktēšanas process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, aktivitātes pakāpi un darbību. Saskarsme – ir aktīva dzīve. Cilvēku var iepazīt saskarsmē. Katram cilvēkam ir jābūt mazliet egocentriskām. Saskarsme var būt tiešā (to, ko var redzēt - diaologs) un netiešā (avīzes u t.t.). Netiešā saskarsme dod mazāk informācijas. Jebkurai saskarsmei ir divas puses: arēja (izskats) un iekšēja (mērķis, motīvs) Saskarsme ir vajadzīga, jo tā apmierina dažādas cilvēka vajadzības:
1.komunikācijas vajadzību
2.vajadzību būt milētiem, vajadzīgiem, simpatiskiem.
3.attīstīt pašapziņu un pašvērtību
Cilvēks, kas labi par sevi domā diez vai uzvedīsies agresīvi.
4.vajadzību būt individuālitātei
5.vajadzību pašapliecināšanā
6.vajadzību pēc informācijas
informācija par sevi
informācija par citiem un apkārtni
Saskarsmē ir ļoti svarīga emocionāla sastāvdaļa – emocionālais noskaņojums. Emocijas un saskarsme ietekmē vērtību orientāciju. Emocijas dažreiz vada uztveri. Dažreiz gadās tā:
1.Mums liekas, ka otrs cilvēks vienmēr zin, ko mums vajag
2.Mums liekas, ka otrs cilvēks vienmēr zin kā mēs jūtamies
Tāpēc cilvēkam jāmāk izteikt savas jūtas un prasības.
Saskarsmē notiek 3 svarīgi procesi:
1.savstarpēja uztvere (sociālā percepsija)
2.informācijas apmaiņa (komunikācija)
3.partneru mijiedarbība un mijietekme (interakcija)
Saskarsmes funkcijas
1.regulatīvā funkcija
2.izziņas funkcija (informācija par sevi un pasauli)
3.ekspresīva funkcija (emociju izpausme)
4.sociālas kontroles funkcija
5.socializācijas funkcija (kļušana par personību).…