Dzīvokļu tiesības – speciala padomju civiltiesību nozare
Avoti: 1940.g. LPSR AP Prezidija dekrēts “Par dzīvokļu aizņemšanu un lietošanu pilsētās”; 1940.g. LPSR TKP lēmums 'Par dzīvokļu īres lik¬mēm'; 1848.g. PSRS APP dekrēts; 1983.g. LPSR AP likums “LPSR dzīvokļu kodekss”.
Ar 1940.g. LPSR AP Prezidija dekrētu tika noteikta dzīvokļu platības normēšana īrniekiem pilsētās.
Tika dibinātas dzīvokļu komi¬sijas, kuru sastāvā ietilpa vietējās pašvaldības iecelts priekšsēdētājs un 3 locekļi no milicijas, Komunistiskās partijas un arodbiedrību deleģētajiem pārstāvjiem. Viena persona bez ģimenes turpmāk drīkstēja īrēt tikai 1 istabu, bet ģimene, kuras lielums nepārsniedza 4 personas - 3 dzīvojamās istabas. Macībspēkiem, profesionālajiem darbiniekiem un uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem papildus pienācās vēl 1 istaba profesio¬nālās darbības veikšanai. Tiem īrniekiem, kuru dzīvokļi pārsniedza noteiktos normatīvus, vajadzēja pieņemt dzīvoklī īrniekus.
Ar 1940. g. LPSR TKP lēmumu 'Par dzīvokļu īres lik¬mēm' tika noteiktas cietās īres maksas likmes rubļos par l kv.m. derīga dzīvokļa laukuma, kura neieskaitīja saimniecības telpu platību. Dzīvokļa platības norma vienam cilvēkam tika noteikta 9 kv.m., pieļaujot papildplatību, kas varēja trīskārtīgi pārsniegt normu, atbildīgiem darbiniekiem, profesoriem, zinātniekiem utt. 1941. g. tika ieviestas cietās īres maksas (1,5 rubļi mēnesī par l kv.m.). No īres maksas atbrīvoja atpūtas namus, sanatorijas un slimnīcas, kurām bija jāmaksā tikai ēkas amortizācijas izdevumi. Izlikt no aizņemtam telpām varēja tikai tiesas ceļa.
Ar PSRS APP 1948.g. dekrētu padomju pilsoņiem atļāva pirkt un būvēt individuālas mājas. Par saviem līdzekļiem celtas mājas nonāca personiskā īpašumā. Privātmājas dzīvo¬jamā platība ģimenei nevarēja pārsniegt 60 m2. Tikai 80-tajos gados to palielināja līdz 130. Dzīvojamā platība bija paredzēta vienīgi personisko vajadzību apmierināšanai. Kopā dzīvojošo laulāto un viņu nepilngadīgo bērnu īpašumā varēja būt tikai 1 māja (mājas daļa) vai kooperatīvais dzīvoklis.
No 1957. gada PSRS tika atļauts individuālajiem būvētajiem apvienoties dzīvokļu celtniecības kolektīvos, lai celtu daudzdzīvokļu mājas. Dzīvokļu kolektīva mājas bija individuālo būvētāju daļējais kopīpašums. Kooperatīvos dzīvokļus LPSR sāka celt 1962.g. Katram padomju pilsonim ir tiesības uz apdzīvojamo platību. (Konstitūcija). Bija komunālie dzīvokļi un saimniecības.
Lai iegūtu dzīvokli, bija jāstājas dzīvokļu rindā, paātrināta dzīvokļu rinda pienācās jauniem speciālistiem, mātēm varonēm, LTK veterāniem un invalīdiem, sabiedriskiem darbiniekiem un tiem pielīdzinātajiem, partijas večiem. Parastā kartībā, stāvot rindā, dzīvokli varēja dabūt pēc 20 gadiem.
…
