Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:205582
 
Evaluation:
Published: 07.05.2007.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Latvijas rietumu novads. Pēc vēlāka laika dalījuma Kurzeme aptver Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Talsu rajonus, Saldus un Tukuma rajonu lielāko daļu. Austrumos Kurzeme robežojas ar Zemgali, dienvidos ar Lietuvas novadu Žemaitiju. Senos laikos ietvēra arī Lietuvas rietumu daļu (~1/3 tagadējās Lietuvas teritorijas, tai skaitā Kuršu kāpas) un tuvākās Igaunijas salas (Roņu, Sāremā, Hīumā u.c.). 1920. gadā, nospraužot Latvijas un Lietuvas robežu, Lietuva lūdza piešķirt tai Dienvidkursu (kas ietvēra Sventoju un Palangu), lai būtu iespēja piekļūt pie jūras, apmaiņai dodot auglīgu zemi uz dienvidiem no Bauskas un Jelgavas. Kurzemes tālākais ziemeļu punkts ir Kolkas rags, tas ietilpst Slīteres rezervātā.Kurzemes rietumu daļā plešas Piejūras zemiene, tajā pārsvarā ir mazauglīgas, smilšainas zemes, meži un purvi. Ziemeļkurzemes, Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstienēs un Kurzemes zemienē zeme vairāk piemērota lauksaimniecībai. Rietumos Kurzemi apskalo Baltijas jūra, ziemeļaustrumos – Rīgas jūras līcis. Kurzemes ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas jūras līci saucas par Kurzemes pussalu.
Ievērojamākās upes: Venta un Abava. Lielākie ezeri: Usmas, Engures un Liepājas.
Gleznais Abavas ielejas rajons sākot no Kandavas tiek saukts par Kurzemes Šveici. Kurzemnieki runā lībiskajā un daļēji vidus dialektā (uz kura balstās literārā latviešu valoda).Jau kopš 11. gt. p.m.ē. Kurzemi apdzīvoja āriešu ciltis. Talsu rajonā atrastas pirmatnējo mednieku un zvejnieku apmetnes (3.–2. gt. p.m.ē.). 1. gt. p.m.ē. Kurzemi apdzīvoja gk. kurši un daļēji lībieši (ziemeļu daļā). Tagad pēdējie lībieši (~200 cilvēku) dzīvo galvenokārt Mazirbē.
Līdz 13. gs. pastāvēja lieli valstiskie veidojumi – vistālāk uz ziemeļiem atradusies Vrindava (vēlākā Vanēmija), ap Ventas lejteci atradās Vērtava (Vendava), Ventas vidusteces kreisajā krastā – Bandava. Apmēram tagadējā Liepājas rajona rietumu daļu aizņēma Piemare (Piejūra), bet uz dienvidiem no tās bija Duvzare. Tagadējās Lietuvas teritorijā atradās valstiņas Meguva, Ceklis, Pilsāts u.c.
1048. gadā pirmo baznīcu Kurzemē uzbūvēja dāņi, 1158. gadā šeit apmetās vācu tirgotāji. 13. gs. beigās Kursu iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā un Embūtē. 1234. gadā tika dibināta bīskapija. Pamatiedzīvotāji bija spiesti maksāt nodevas un pieņemt kristīgo ticību. 1267. gadā beidzās kuršu pretošanās un Kurzeme tika iekļauta Livonijas valstu konfederācijā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register