Kā jau visiem zināms, mūsu mežos un pļavās aug tūkstošiem dažādu sēņu. Tās jau kopš seniem laikiem ieņem ļoti svarīgu vietu cilvēku dzīvē, un daudzi pat neiedomājas par to, ka tā ir tikai neliela daļiņa no vispār pastāvošajām sēnēm.
Tāpēc šodien nedaudz parunāsim tām, kā arī par mums mazāk pazīstamajām sēnēm. Pavisam pasaulē eksistē vairāk nekā 100 tūkstoši dažādu sēņu sugu. Lielāko daļu no tām var redzēt tikai mikroskopā vai ar citu optisko ierīču palīdzību. Tās sauc par mikroskopiskajām sēnēm, un tās pēta ar mikrobioloģiskajām metodēm.
Daudzas no šīm sēnēm izraisa augu slimības, kā rezultātā rodas lielāki vai mazāki ražas zudumi. Dažas no tām ierosina arī dzīvnieku un cilvēku slimības (sēnīšu slimības), dažas produktu bojāšanos (pelējumi).
Pastāv arī diezgan daudz derīgu mikroskopisko sēņu. Pietiek atcerēties, ka pirmo antibiotiku izdalīja no sēnes penicilium un nosauca par penicilīnu. Arī streptomicīnu, biomicīnu un daudzas citas antibiotiskas vielas iegūst ar mikrobioloģisko sēņu palīdzību. Dažādas rauga sēnes izmanto rūpniecībā un piensaimniecībā. Ar to palīdzību ražo dažādas organiskās skābes – citronskābi, skābeņskābi, daļēji pienskābi utt. Dažādu sēņu fermentu preparātus lieto gremošanas trakta funkcionālo traucējumu ārstēšanai, arī stomatoloģijā, uroloģijā, dermatoloģijā. Bet tai pašā laikā pastāv arī tādas, kas var bojāt medicīnā lietojamos serumus, zāles. Sēnes piedalās piesārņotu ūdeņu attīrīšanas procesos, bet tās var arī bojāt kuģu metāla apšuvumu un dažāda veida tehnisko produkciju.
Sēnes ir galvenās augu atlieku sadalītājas. Mežs bez sēnēm un baktērijām pavisam īsā laikā aizietu bojā nesadalījušos nobiru un kritalu dēļ.
Sēnes, kuru augļķermeņus mēs redzam mežos, pļavās, ganībās, uz kokiem, veciem celmiem vai citur ar neapbruņotu aci, sauc par makroskopiskām sēnēm.…
