Senajā Grieķijā teātrus būvēja kalnu nogāzēs, tādējādi skatītāju sēdvietas tika izkārtotas pusloka formā pakāpeniskos līmeņos virzienā uz augšu.
Teātra izrādes notika zem klajas debess, dienas laikā. Teātra celtnei nebija jumta.
Galvenā teātra daļa bija orhestra, kur uzstājās kā dramatiskie, tā liriskie kori. Vissenākā orhestra tika izveidota 6.gs. pirms mūsu ēras Atēnās. Tā tika izveidota kā apaļas formas laukums ditirambu skandēšanai par godu dievam Dionīsam.
Atēnu teātra vissenākā orhestra bija apaļš, noblietēts laukums - 24 m diametrā, ar divām sānu ejām, pa kurām vispirms ienāca iekšā skatītāji, bet pēc tam - koris.
Grieķu drāmā darbība nekad nenotika mājas iekšienē. Kad izrādēs sāka piedalīties aktieris, kurš tēloja dažādas lomas, radās vajadzība pēc pārģērbšanās telpām. Šai telpai, t.s. skēnai (burtiski telts), bija pagaidu raksturs, un sākumā tā atradās ārpus publikas redzesloka. Drīz vien to sāka celt aiz orhestras un mākslinieciski izveidot kā dekoratīvu fonu izrādei. Skēna tagad attēloja ēkas (pils vai tempļa) fasādi, kuras priekšā norisēja darbība. Skēnas priekšā uzcēla kolonnādi - proskēniju, starp kolonnām novietoja izkrāsotas plātnes, kas it kā apzīmēja dekorāciju: uz tām uzgleznoja kaut ko, kas atgādināja lugas norises vidi. Vēlāk skēna un proskēnijs kļuva par pastāvīgām mūra ēkām.
Trešā teātra sastāvdaļa bez orhetra un skēnas bija skatītāju vietas. Šo teātra daļu dēvēja par teatronu. Skatītāju vietas bija izvietotas uz pakāpieniem, kas apņēma orhestru pakavveidīgi, un bija sadalītas pa radiālām un koncentriskām ejām. 5.gadsimtā pirms mūsu ēras sēdvietas bija koka soli, kurus vēlāk aizstāja akmens sēdekļi."
Parasti pirmajām sēdvietām teatronā tika izgatavoti muguras atzveltņi un baldahīni. Šīs sēdvietas dēvēja par proedrijiem. Tās tika rezervētas augstdzimušajiem, priesteriem, citu valstu sūtņiem un pilsoņiem, kuri bija paveikuši īpašus darbus savas pilsētas labā (Dionīsa teātrī pirmajā rindā atradās 67 marmora krēsli).
…
