Sociālā stratifikācija un mobilitāte

Zemākais slānis ir fiziskā darba darītāji ar zemiem ienākumiem un izglītības trūkumu, šeit ir lielāks bezdarba risks. Šis sociālais slānis dalās vairākos apakšslāņos – labi apmaksāta fiziskā darba veicēji, utt. līdz pat bezdarbniekam, bez patstāvīgiem ienākumiem. Šis sociālais slānis ir vismazāk pievilcīgs, jo dzīves stils un vērtību orientācija ir visai aprobežota, kas neļauj jaunajai paaudzei izpausties, tāpēc lielākoties notiek sevis atražošanas. 20.gs. ir nedaudz mainījies šī sociālā slāņa vienlīdzības pašapzināšanās un politisko izpausmju intensitāte. Tādejādi ir uzlabojusies šī sociālā slāņa interešu aizstāvība un mazinājies šī slāņa depresīvisms, kas bija raksturīgs iepriekšējos gs. Šo slāni ietekmē bezdarbs, alkoholisms un vājas cerības ietekmēt un uzlabot savu situāciju sabiedrības hierarhijā. Uz šo brīdi pastāv vēl viena sociālā slāņa esamība – bezpajumtnieki, kas ir ārpus jebkura sociālo vērtību skalas, līdz ar to tā ir tā sabiedrības daļa, kas nepiedalās ne politiskos, ne ekonomiskos jautājumos, un šeit ir pilnīga indivīda notrulināšanās un degradācija.
Dalot sabiedrību par sociāliem stratiem un to apakšslāņiem, mēs iegūstam priekšstatu par sociālo nevienlīdzību, kā arī saprotam, ka pilnīga sociālā vienlīdzība ir neiespējama un utopiska. Mums atliek pašam katram priekš sevis, noskaidrot savu sociālo statusu un tiekties pēc sevis pilnveidošanas, izglītošanas tiekties uzlabot savu sociālo statusu vai nu verbālā mobilitātē uz augšu, vai vismaz horizontālā mobilitātē uzlabojot savu statusu pakāpjoties pa sociālo slāņu apakšslāņiem uz augšu.
…