Divējādās patiesības jēdziens (averroisms) agrīnajos viduslaikos
Akvīnas Toms vērsās pret averroismu (divējādo patiesību) viduslaiku cilvēkam raksturīgo esamības sašķeltības apziņu, kura sakņojas agrīnajai kristietībai raksturīgajā pasaules redzējumā – pasaules un gara duālismā – un sv. Augustīna mācībā. Par savu uzdevumu viņš uzskata samierināt Aristoteļa filozofiju ar kristietības pamatatziņām.
Pasaule Akvīnas Toma skatījumā ir radīta, taču tā nesaplūst ar absolūto esamību – Dievu. Pasaule nav Dievs, nav Dieva ķermenis, bet gan viņa mīlestības piestrāvotais darbības rezultāts. Akvīnieša filozofijā Dieva radītā pasaule ir grandioza, hierarhiski sakārtota celtne, kurā savu vietu un pastāvēšanas nozīmīgumu gūst katra vissīkākā radība. Katrai lietai un parādībai pasaulē ir vieta, kuru tai nedrīkst atņemt, kuru tai dāvājusi dievišķā gudrība. Šajā mācībā jaunā formā atspoguļojas Romas tiesiskās domāšanas un Rietumu racionālistiskās kultūras pieredze.
20.Minēt obligātās izglītības piemērus laika posmā līdz sholastikas periodam.
Garīdznieku veidotā audzināšanas sistēma sastāvēja no 3 līņiem. 1. līmenī ietilpa baznīcu skolas. Viens no baznīcas uzdevumiem bija pievērst kristietībai cilvēkus, kas to vēlējās, bet kam nebija zināšanu mācībā un vajadzīgās morālās stingrības, tie apguva vajadzīgo disciplīnu. Katehumenu vidū bija bērni, pagānu, vergi .Viņu mācības galvenokārt notika baznīcas morāles komā. Mācījās no galvas lūgšanas un baznīcas dziedāšanu. Dažās baznīcās izmantoja katehizācijas metodi. 2. līmenī bija Klosteru skolas. . Klosteru skolas dalījās iekšējās un ārējās. Iekšējās bija domātas vienīgi tiem, kas savu dzīvi saistīja ar klosteri, bet ārējā sagatavot turpmākam darbam laicīgajā dzīvē. Mācību programmā ietilpa septiņas brīvās mākslas. Katedrāļu skolas ietilpa 3. līmenī. Augstāko garīdznieku un aristokrātu sagatavošana. Tajās mācījās tās pašas septiņas brīvās mākslas, bet padziļinātā veidā.
…
