Sociālās tiesības – ir tiesību normu kopums, ar kuru valstij un darba devējiem ir uzlikts sevišķš pienākums sociāli vājāko personu aizsardzībai.
Raksturīgs tieši soc. tiesībām: mazāk universālas (t.i., attiecas uz noteiktiem iedzīvotāju slāņiem, piem., pensionāriem, invalīdiem, bāreņiem u.tml.). regulētas izklāstošā (norādošā) formā (nav piespiedu mehānisma). Realizācija ir vistiešākā veidā saistīta ar valsts resursiem. Ir raksturīgi īslaicīgi mērķi.
Sociālo tiesību uzdevumi jeb funkcijas: aizstāt darba ienākumus, politiskā stabilitāte, attiecināms uz valsts demogrāfisko jomu – soc. garantijām valstī jābūt tādām, lai sekmētu cilvēku atražošanu, sociālā rehabilitācija – sekmē invalīdu iesaitīšanu sabiedriskajā dzīvē.
2. SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SISTĒMA LATVIJĀ.
Sastāv: * Soc. apdrošināšana,* Soc. nodrošināšana,* Soc. apgādība.
Institūcijas:VSAA, PAŠVALDĪBU SOC. DIENESTS.
Jāievēro:*vienādas attieksmes princips,*Pabalstu eksports (iegūto tiesību saglabāšana).
Jumta likums – likums “ Par sociālo drošību”.Likums nosaka:sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības principus,personas galvenās sociālās tiesības un pienākumus,sociālo pakalpojumu veidus.
Likums nodrošina:personas brīvu iespēju izvēlēties nodarbošanos, tādējādi arī nopelnīt iztiku,ir radīti vienoti priekšnoteikumi personu attīstībai,ar šo likumu tiek aizsargāta ģimene.
Likums:noteicis personu loku, kas ir pakļauti sociālai apdrošināšanai, reglamentē sociālās apdrošināšanas principus,veicina nodarbinātības attīstību,veicina nodrošinātas tiesības un veselības aprūpi,ģimenes izdevumu atlīdzība,tiek reglamentēts, kas ir sociālie pakalpojumi, kas ir tās personas uz ko tie attiecas,kāda persona ir atzīstamas par rīcībspējīgu šajā kontekstā- sociālai sfērai pakļautas personas, kas sasniegušas 15 gadu vecumu.
3. SOCIĀLĀ APDROŠINĀŠANA. – (Viena no sfērām sociālās drošības sistēmā)– palīdzības veids, kad likumā paredzētā sociālā riska gadījumā cietušajai personai vai arī tās ģimenes locekļiem izsniedz finansiālu vai materiālu palīdzību.
…
