Sociālā pārliecība
Sociālā pārliecība rada cilvēka uzvedību un domāšanu. Pārliecība var rasties patstāvīgi, cilvēkam balstoties uz savu pieredzi, idejām, bet tik pat labi to var ietekmēt arī kāds cits, ka šo pārliecību rada. Vai mēs spējam noticēt tam pie kā ļoti pieturamies? Nepārprotami. Mēs ne tikai darbojamies tā kā domājam, bet arī domājam tieši tā pat kā daram. (David Myers). Kad uz runājošo netiek vērsts spiediens no ārpuses, viņa teiktais kļūs par viņa pārliecību (Klaas, 1978). Tai pat pašā laikā ne tikai stāstītājs savu stāstījumu ir uztvēris ar savu pārliecību, bet arī sarunas biedrs dzirdēto var radīt par savu pārliecību (Higgins & Rholes, 1978; Higgins & McCann, 1984). Piemēram, mēs esam bijuši uz kādu teātra izrādi un nākamajā dienā savam draugam stāstam cik šī izrāde bijusi skaista un interesanta, vērtīga, tādā veidā radam to par savu spriedumu un arī iespējams pārliecinam arī sarunas biedru par izrādes vērtīgumu.
…