Sociālās teorijas un sociālās realitātes attiecības: sociālie konflikti

Funkcionālisms un strukturālisms, kopīgais:
tendence uz naturālistisku viedokli;
tieksme uz objektīvismu;
stingri uzsver sociālā veseluma pārākumu pār tā individuālajām sastāvdaļām (t.i., to veidojošiem indivīdiem, cilvēkiem to darbībā);
darbības struktūrai (lai gan atšķirīgas ir šī jēdziena izpratnes) ir svarīga nozīme un stingri tiek akcentētas struktūrai piemītošās ierobežojošās īpašības.

1.Darbība.
Saskaņā ar strukturācijas teoriju galvenā sociālo zinātņu izpētes joma nav ne individuālā darbības veicēja pieredze, ne arī jebkāda sabiedrības veseluma eksistence, bet gan telpā un laikā sakārtotās sociālās prakses – darbības.
Ar savām darbībām un to laikā indivīdi atražo nosacījumus, kas padara šīs darbības iespējamas.…