Socioloģijas priekšmets. Socioloģija ir zinātne par sabiedrību, tā mēģina risināt sociālās pašapzināšanās procesu. Socioloģija aplūko sabiedrību kā vienotu, sarežģīti strukturētu veselumu, kurā īstenojas likumsakarīga dažādu sociālās sakārtotības formu- organizāciju, institūtu, grupu- mijiedarbība. Par socioloģijas pamatlicēju uzskata Ogistu Kontu, kurš sadalīja socioloģiju divās daļās- sociālajā statikā, kura aplūko relatīvi noturīgas civilizācijas gaitā tapušas sistēmas ar stabilu sakārtotību, un sociālajā dinamikā, kura atspoguļo sabiedrības pārmaiņas tās attīstības pamatposmos.
Sabiedrība ir vairāk vai mazāk sakārtots indivīdu, sociālo grupu un organizāciju attiecību kopums. Šīs attiecības īstenojas kā vertikālā, tā horizontālā dimensijā. Vertikālā nosacītība izpaužas varas principu darbībā, horizontālā- konkurences un kooperācijas saiknēs. Socioloģijā apskata divas nozīmīgas teorijas- funkcionālisma, kurā sabiedrība ir organisks veselums, kurā nepieciešams ievērot to mijiedarbību ar citiem sociālās realitātes elementiem, arī ar sabiedrību kā vienotu sistēmu un konflikta teoriju, kuras pamatā ir pieņēmums, ka sociālo grupu intereses veido nesamierināmas pretrunas.
Socioloģijas vēsturiskajā attīstībā ir izveidojušās divas galvenās metodoloģiskās orientācijas- kvantitatīvā un kvalitatīvā. Kvantitatīvās metodoloģijas ietvaros datu ieguvei visbiežāk tiek izmantotas masu aptaujas, kā arī citas metodes. Kvalitatīvās metodoloģijas empīrisko bāzi parasti veido aprakstoši tekstuāli izteikumi, valodas fragmenti, kuriem nav raksturīga kvantifikācija, skaitliska izpausme. …
