Mēs visi dzīvojam un atrodamies jau cilvēku iepriekš radītajā (izveidotajā) kultūrā. Bez tās cilvēka eksistence nav iespējama.
Socioloģijas kritiķi uzskata. Ka Socioloģija ir zinātne, kas to, ko visi jau zina, formulē tādā veidā, ko neviens vairs nespēj saprast.
Jēdzienu “sociāls” Senecca izprata sekojoši – “sociāls” nozīmē darīt labu darbu” :
“Beneficium dare socialis est”.
Kristīgajā izpratnē “sociāls” raksturo ētiski- morālo stāju, palīdzot nabadzīgiem, veciem un slimiem cilvēkiem, atraitnēm utt.
Sociālās un socioloģiskās problēmas
Sociālās vai sabiedrības problēmas- bieži, kad runa ir par sabiedrības normām un mērķu priekšstatu un reālās uzvedības (piem. Kriminalitāte) savstarpējām pretrunām vai, kad rodas iepriekš neparedzētas situācijas kādas sabiedrības pastāvošajā kārtībā(piem. Masveida bezdarbs vai vides piesārņotība);
Socioloģiskās problēmas – kad jānoskaidro noteiktas (konkrētas) sabiedrības problēmsituācija, stāvoklis vai procesi.
Ja socioloģijai jāpēta noteikta problēma- tā “jāiztulko” socioloģiski. Problēma turpina pastāvēt, bet analīze palīdz sabiedrībai meklēt situācijas risinājumu. Ja runa ir par socioloģijas derīgumu sabiedrības praksē – “mazliet socioloģijas” vai “mazliet patiesības” – bīstami pašai sabiedrībai – sabiedrības kritika bez fundamentāliem pētījumiem un informācijas nedarbojas un neder bez skaidra kopsakara arī kā “aizstājējreliģija”.
Pētnieciskais loks- vienmēr raksturīga augsta dinamika un neaprēķināms; iespējamas situāciju maiņas un pārsteidzoša sabiedrības pretreakcijas.…
