Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:623074
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.04.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads. Ētika- mācība par tikumību    3
  Sokrats ka simbols ētiskai pieejai par tikumību    3
  Sokrata galvenie uzskati    5
  Sokrata dialogu metode    6
  Sokrats par laimi, labu un ļaunu    7
  Sokrats par ideālu, ka tuvoties ideālam    8
  Nobeigums. Sokrata nāve pieradījums, ka dzīves saturs ir svarīgāk par pašu dzīve.    9
  Izmantotā literatūra    10
Extract

Ētika –mācība par morāli jeb tikumību, tā atbildi uz jautājumu, ko nozīme dzīvot tikumīgi. Ētikas uzmanības zona ir katram cilvēkam raksturīgie iekšējas pārdzīvojumi, ko izsāka sirdsapziņa vai attieksme pret pasauli, kas fiksēta labā un ļauna jēdzienos. Tikumības izpratne drizak ir jāmeklē rīcības motivācija, nevis tas formālajos aspektos. Grieķi līdz Sokratam uzskatīja, kā tikumība ir derīgais (suns rej, sarga māju- tikumīgs, sieva labi uztur māju- tikumīga). Laika gaita šī izpratne par tikumību mainas un nozīme ir sofistiem. Sofisti pirmie griķu apgaismotāji, profesionāli skolotāji, kuri sagatavoja valsts amatiem jaunekļus, par savu darbu ņemdami maksu. Sofisti vairāk pievērsa uzmanību vārdam, izteiksmes līdzekļiem, taču ar viņu gudrības mākslu izziņas laukā ienāca cilvēka problemātika: cilvēku dažādība, viņu spējas ļauno vērst labajā, uzskatu pretrunība par vienu un to pašu lietu, tikumu un likumu derīgums, taisnīgums. Sofisti pirmie, kas teorētisko izziņu pavērsa no dabas uz cilvēku. Bet tieši Sokrats taisa par izskatīšanas priekšmetu tikuma un cilvēka būtību.
Sokrats (469. – 399.g.pr. Kr.) ar savu dzīvi un darbību ir it ka simbols normatīvai, ētiskai pieejai un interesei par tikumības jautājumiem. Palicis gudrības un patiesuma simbols Eiropas kultūrā. Izturība, pieticīgas vajadzības, uzticība draudzībā, atturība un spēja pār sevi valdīt, gara brīvība, kas savienota ar ģēnija prātu, - tas viss neskaitāmas reizes atkārtots filozofijas grāmatās un pārvērsts par standartu, ideālu. Sokrāta dzīve un mācība nav šķiramas. Viņa filozofiskā doma arī ir viņa dzīves uzskats. Mērķis – nevis zināšanu popularizēšana, bet gan dzīvi kontakti ar cilvēkiem, lai pilnveidotu viņu tikumību un arī panāktu izziņas procesa kāpinājumu, lai nonāktu pie patiesības.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register