Kā jūtas «pārvēršas» slimībā?
Somatizācija ir tāds neapzināts psihiskās aizsardzības mehānisms, kad emocionālas problēmas cilvēks, pats sev neapzinoties, izsaka ne ar muti, bet ķermeņa simptomiem. Jo vairāk cilvēks noliedz savas jūtas un cenšas nebūt ar tām kontaktā, jo vairāk viņam jārēķinās ar to, ka izstumtās jūtas izpaudīsies ar dažādiem somatiskiem simptomiem.
Piemēram, situācijā, kad cilvēks baidās pateikt savam mīļotajam draugam vai radiniekam, ka šoreiz nu gan ir pamatīgi noskaities uz viņu, dažādu morālu aizspriedumu dēļ viņš varētu mēģināt savas dusmas «nejust», respektīvi, izstumt no apziņas zemapziņā. Tad var gadīties, ka pēc brīža viņš jutīs, ka nav dusmīgs, bet ka sākušās, teiksim, stipras galvassāpes.
Somatizācija sastopama ļoti bieži. Kā rāda pasaulē slavenākie epidemioloģiskie pētījumi par psihisko veselību, – ģimenes ārsta pieņemšanā dažādās pasaules valstīs apmēram līdz 60% pacientu ierodas ar psihiskām un psiholoģiskām problēmām (T.B.Ustun, N.Sartorius, 1995).
Lielā mērā šo procesu nosaka tāda cilvēkiem raksturīga īpašība kā nevēlēšanās, bailes tikt uztvertiem par psihiski slimiem. Prestižāk ir būt somatiski slimiem, jo tad cilvēkam ir kāda slimība, (angl. I have smth.), nevis viņš pats ir slims (angl. I am…), kas apdraud sociālo labklājību un pašcieņu, un, kas varbūt ir vissvarīgākais – par somatiskas slimības esamību cilvēks var nejusties atbildīgs.
Daļa cilvēku joprojām saslimst ar klasiskajām psihosomatiskajām slimībām vai funkcionālajiem traucējumiem. Tomēr, pateicoties tam, ka fiziskā veselība daudziem ir pietiekami laba, mainoties dzīves stilam, notiek psihosomatisko traucējumu metamorfoze.
Modernā dzīves stila rezultātā ir radusies vesela slimību grupa, kas pieder pie psihosomatiskajiem traucējumiem un rada problēmas gan ģimenes ārstiem, gan dažādiem speciālistiem. Literatūrā tās dēvē par pseidoslimībām vai pseidodiagnozēm.…
