Starptautiskā ražošanas faktoru kustība un starptautiskās firmas

Valsts izlaiž obligācijas, lai samazinātu budžeta deficītu, un izvieto tās starptautiskajā fondu tirgū. Tādējādi veidojas valsts ārējais parāds, kura apkalpošana iekļauj pamatsummas izmaksu un procentu maksājumus. Parasti ārējais parāds tiek apkalpots uz preču un pakalpojumu eksporta ieņēmumu rēķina. Turklāt, lai savlaicīgi dzēstu valsts ārējo parādu, valsts ir spiesta nevis kāpināt eksportu, bet gan samazināt importu. Reizēm ārējo parādu dzēš, no jauna aizņemoties ārzemēs.[3.,120.lpp.]
Aktīvu pārdošana jebkādā veidā nozīmē naudas ieplūšanu valstī. Procentu maksājumi ir maksa par naudas lietošanu, kas saņemta pagātnē. Jo vairāk aktīvu tiek pārdots šodien, jo lielāki būs procentu maksājumi par piesaistīto kapitālu nākotnē. Tādējādi, jo lielāks tīro aktīvu ietirgotā ieņēmuma apjoms šodien, jo mazāks saņemto tīro procentu apmērs nākotnē.[3.,121.lpp.]
Kapitāla starptautiskās plūsmas raksturs un virziens ir ievērojami atkarīgs no tā, kādu kredītu un naudas politiku īsteno valsts centrālā banka. Piemēram, ja ASV Federālā Rezervju sistēma īsteno stingru monetāro politiku, kuras ietekmē pieaug procentu likmes, tad ir sagaidāma kapitāla aizplūde no Eiropas vai Japānas, ja kapitāla ieguldījums ASV tautsaimniecībā konkrētajā brīdī nes lielāku peļņu. Kapitāls naudas veidā ir svarīgākais priekšnosacījums valsts ražošanas paplašināšanai ar investīciju starpniecību. Gala rezultātā pasaules saimniecības vadošo valstu ekonomiskās politikas ietekme uz konkrētās valsts investīcijām un uzkrākumiem atspoguļojas tās maksājumu bilancē.[3.,121.lpp.]
…