Ievads
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) bieži vien tiek kritizēts par savu darbību un rīcību dažādās, galvenokārt, krīzes situācijās. Tādēļ būtu svarīgi noskaidrot un izpētīt, kas ir tie iemesli un argumenti, ar kuriem dažādi autori kritizē Starptautisko Valūtas fondu. Lai to vislabāk izdarītu, analīzei tika izvēlēta Āzijas krīze un ar to saistītie notikumi. Tādējādi, izpētot vienu noteiktu gadījumu, var analizēt arī pārējos gadījumus. Meklēt kopīgās un atšķirīgās tendences, kā rezultātā var veidot kopēju novērtējumu par SVF darbību dažādās situācijās, kā arī veidot ieteikumu kopumu organizācijas darbības uzlabošanā un pilnveidošanā.
Esejā teorētiski tiks apskatīta SVF loma Āzijas krīzes risināšanā. Apskatīti dažādi viedokļi – gan pozitīvi, gan negatīvi saistībā ar SVF. Kā arī izanalizēti apskatītie viedokļi un sniegts to izvērtējums, kā arī pašas situācijas izvērtējums. Netiks apskatīti citi gadījumi un krīzes (tikai Āzijas krīze), kur atbalstu sniedzis SVF.
Sākotnēji darbā tiks apskatīts pats Starptautiskais Valūtas fonds un tā galvenie uzdevumi un mērķi, lai labāk saprastu, vai Āzijas krīzes situācijā tie ir bijuši atbilstoši vai ne. Kā arī tiks apskatīti dažādu autoru viedokļi par SVF nozīmi un lomu krīzes risināšanā un novēršanā. Tiks aprakstīts pats gadījums, proti, galvenās pamata lietas par Āzijas krīzes situāciju. Nobeigumā sniegts situācijas novērtējums un analīze.
Visbiežāk sastopama informācija, kas negatīvi atspoguļo SVF darbību Āzijas krīzes situācijā, taču esejā tiks apskatīti gan pozitīvie, gan negatīvie problēmas aspekti.
Galvenais pētījuma jautājums – vai Starptautiskais Valūtas fonds, skatoties pēc mērķiem, uzdevumiem un veiktajiem pasākumiem Āzijas krīzes gadījumā ir darījis visu atbilstoši esošajai situācijai?
Metode – teorētiskā materiāla izpēte.
Teorija
Starptautiskais Valūtas fonds ir starptautiska organizācija, kas pārrauga globālo finansiālo sistēmu, vērojot valūtas kursus, kā arī tirdzniecības bilanci, kā arī piedāvājot finansiāli un tehnisku atbalstu, kas tas tie pieprasīts .
Starptautiskais Valūtas fonds sevi raksturo kā organizāciju, kas sastāv no 148 valstīm, kas strādā lai veicinātu globālo monetāro sadarbību, nodrošinātu finansiālo stabilitāti, sekmēt starptautisko tirdzniecību, veicināt augstu nodarbinātību un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un samazinātu nabadzību .
Tāpat Starptautiskais Valūtas fonds ir uzskatāms par pasaules centrālo organizāciju starptautiskai monetārai sadarbībai. Tā ir organizācija, kur gandrīz visas pasaules valstis strādā kopā, lai nodrošinātu kopējo labklājību .
Starptautiskā Valūtas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt starptautiskās monetārās sistēmas stabilitāti, proti, valūtas kursa sistēmas un starptautisko maksājumu stabilitāti, kas dod iespēju valstīm un to pilsoņiem pirkt preses un pakalpojumus vienam no otra. Tas tiek uzskatīts par svarīgu nosacījumu ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai un dzīves standarta palielināšanai. Taču kā pašus galvenos SVF uzdevumus var minēt - uzturēt stabilitāti un novērst krīzes situācijas starptautiskajā monetārajā sistēmā. SVF apskata nacionālās, reģionālā un globālās ekonomikas un finanšu attīstību. SVF sniedz padomus savām dalībvalstīm, iedrošinot tos pieņemt politikas, kas veicina ekonomisko stabilitāti, samazina to ievainojamību ekonomiskās un finansiālajās krīzēs, palielina dzīves standartus un nodrošina forumu, kur dalībvalstis var diskutēt par savu ieviesto politiku sekām. Tāpat SVF sniedz arī finansiālu atbalstu, lai palīdzētu atrisināt maksājumu bilances problēmas, kā arī piedāvā tehnisku palīdzību un apmācību valstīm, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību .
Autors, kas visbiežāk apraksta dažādus ar SVF saistītas problēmas ir Džozefs Štiglics (Joseph Stiglitz). Viņš uzskata, ka visas problēmas, kas saistītas ar SVF neveiksmēm dažādu jautājumu risināšanā ir saistītas ar šīs organizācijas vadīšanu, arī Āzijas krīzes laikā (Stiglitz, 2003:111). Pēc Štiglica domām SVF dara tieši pretējas lietas, kā tas noteikts to mērķos un dibināšanas lietderībā (Stiglitz, 2003:113). Štiglics uzskata, ka otra lielākā problēma Āzijas krīzes laikā bija SVF nespēja reāli ietekmēt notikumus, jo autors uzskata, ka tad, kad lietas notiek labi, tad SVF pretendē uz uzticību, taču, ja situācija nav tik patīkama, tas ir tāpēc, ka kāds cits ir nav darījis tā kā SVF ir ieteicis, kas viņiem būtu jādara. Tādējādi SVF uzskata, ka šajos sliktajos gadījumos, kā arī Āzijas krīzes gadījumā situācijas iznākums būtu vēl sliktāks, ja tas nebūtu iejaucies ar savu palīdzību (Stiglitz, 2003:115). Tāpat autors arī uzskata, ka SVF kritika nav tikai par to, ka SVF prognozes ne vienmēr piepildās, kā arī neviens, pat SVF, nevar būt pārliecināts par to, kādas katrā gadījumā vai krīzes situācijā būs sekas. Bet kritika pārsvarā ir vērsta uz to, ka fonda vīzija ir bijusi pārāk šaura, proti, tā pārāk fokusējas uz ekonomiku, izslēdzot citus blakus faktorus (Stiglitz, 2003:187).
…
