1. Valsts N un valsts G atrodas viena otrai pretī. Starp tām atrodas jūra. Jūra starp valstīm nav sadalīti vienādās daļās.: N valsts teritoriālās jūras platums ir lielāks, kā G valstij. Valsts G nav apmierināta a r tādu sadalījumu, pamatojot savu pretenziju ar to, ka N valsts savu teritoriālo ūdeņu robežlīniju nevar nozīmēt aiz ūdens tilpnes viduslīnijas. Savukārt N valsts savas tiesības pamato ar vēsturiski izveidotajiem apstākļiem. Kā atrisināt šo problēmu?
Atbilde. 1982.gada Jūras tiesību konvencijas 15.pants nosaka, ka, ja divu valstu krasti atrodas viens pretim otram vai blakus viens otram, tad ne vienai, ne otrai valstij nav tiesību, ja vien starp tām nav noslēgta vienošanās par ko citu, paplašināt savu teritoriālo jūru pāri viduslīnijai, kas novilkta tā, lai katrs tās punkts atrastos vienādā attālumā no tuvākajiem bāzes līniju punktiem, no kuriem katra valsts sāk teritoriālās jūras platuma mērīšanu.
Tomēr iepriekšminētos noteikumus nepiemēro, ja sakarā ar vēsturiski izveidojušās tiesību bāzes vai citiem sevišķiem apstākļiem abu valstu teritoriālās jūras nepieciešams norobežot citādi, nekā norādīts šajā konvencijā.
2. Baltijas jūrā Latvijas jūrnieki fiksēja zvejas kuģi ar lielu daudzumu nozvejoto zivju uz borta. Pieprasījuma rezultātā tika konstatēts, ka kuģis pieder Krievijai, bet tas nav saņēmis atļauju zvejai.
Kāds būtu Latvijas rīcības modelis? Kā būtu bijis jārīkojas Krievijas kuģim?
Atbilde. 1982.gada Jūras tiesību konvencijas 19.pantā ir teikts, ka caurbraukšana ir miermīlīga teritoriālos ūdeņos, ja ar to netiek traucēts piekrastes valsts miers, publiskā kārtība vai drošība. Tādai caurbraukšanai jānotiek saskaņā ar šo konvenciju un citām starptautisko tiesību normām. Tiek uzskatīts, ka ārvalstu kuģa caurbraukšana traucē piekrastes valsts mieru, publisko kārtību un drošību, ja teritoriālajā jūrā tiek veikta jebkura zvejniecība.
Krievijai vajadzētu saņemt atļauju zvejošanai Latvijas teritoriālos ūdeņos. Latvijai jākonfiscē nozvejotās zivis.
…