Starptautiskās jūras tiesības ir viena no starpt.tiesību sastāvdaļām, ko saista tiesības. Starpt.tiesības ir īpaša tiesību sistēma, kas apvieno daudzas tiesības, kuras ir svarīgas dzīvē. Starptautisko tiesību disciplīnas izveide saistīta ar valstu veidošanos. Līdz ar valstu izveidi radās nepieciešamība reglamentēt attiecības daudzās jomās, piemēram, politikā un ekonomikā.
Starptautiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautiskās attiecību kārtību, kas izstrādāta valstu sadarbības rezultātā. Šie principi un normas regulē publiski tiesiskās attiecības starp šo tiesību subjektiem un arī ar tiesību subjektīvu apveltītām reformām un veidojumiem.
Starptautiskās attiecības ir attiecības starp valstīm, kas tiek regulētas ar starptautiskiem līgumiem. Valstis ir viens no galvenajiem starpt.tiesību subjektiem, par to var būt arī starptautiska organizācija, nācijas, tautas, kas cīnās par neatkarību. Galvenais starptautisko tiesību priekšmets ir starptautiskās attiecības un kuru pakļautība tiek regulēta šādi:
1.Teritoriju tiesiskais statuss.
2.Starptautisko līgumu noslēgšana, to izpilde un darbība, pārtraukšana.
3.Diplomātisko un konsulāro attiecību noregulēšana.
4.Militāro konfliktu tiesiskais regulējums.
5.Starptautiskā sadarbība:
a)ekonomiskā attīstība;
b)ekoloģija;
c)cīņa ar starptautisko noziedzību.
Starptautiskās tiesības veido paši starptautisko tiesību subjekti, tās nepārstāv nekāds kopējs visas pasaules viens likumdošanas orgāns, kas nosaka vienu līgumu visiem. Ja gādās, ka kaut ko pārkāpj, tad ir paredzētas sankcijas:
Ir 2 jēdzieni:
1.Retorsija – valsts tiesiskā reakcija uz kādas citas valsts nedraudzīgo rīcību.
2.Reprezālija – prettiesiska rīcība, kas tiek izmantota pašaizsardzības nolūkos, atbildot uz citas valsts prettiesisku rīcību.
Katram subjektam ir valsts iekšējās tiesības, tām ir jābūt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
SJT ir ST sastāvdaļa un Jūras tiesībās ir daudz jautājumi, kas tiek regulēti ne tikai ar iekšvalsts tiesībām, bet ar starptautiskām tiesībām. Galvenā attiecību problēma ir valsts teritorijas savstarpējā norobežošana. Suverēnas – starptautiski atzītas (de jure, de facto) valsts robeža noteikta juridiski. Šie līgumi ir pieskaitāmi pie minētajiem līgumiem. Katrai valstij kā starptautisko tiesību subjektam ir nepieciešami 3 elementi:
teritorija,
iedzīvotāji,
konstitūcija.
Sauszeme, ūdens, sala – valsts sastāvdaļas.
Kopš seniem laikiem uzmanība tiek pievērsta ūdeņiem – nozīmīga valsts ekonomika, konkurence valstu starpā, kuru nosaka jūras ūdeņu izmantošana starptautiskā mērogā. Radās nepieciešamība noteikt reglamentācijas. Galvenais dokuments 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencija (nozīmīgākais dokuments). No seniem laikiem tiecās iegūt šīs teritorijas Romu, Ēģipti, Grieķiju.
Valsts teritorijas sauszemes daļa, kas pieder atsevišķai valstij, pakļauta tās jurisdikcijai, pakļauta suverenitātei. …
