Starptautiskās organizācijas un tiesības

Starptautiskās organizācijas iedala divās grupās: valdību starptautiskās organizācijas, tādas kā ANO un nevalstiskās starptautiskās organizācijas tādas kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja. Kopš 1945. gada starptautisko organizāciju skaits ir piekārtojies, tās ir apmēram 500 valdību starptautiskās organizācijas un apmēram 10000 nevalstiskas starptautiskās organizācijas.1
Dažas no valdību starptautiskajām organizācijām (VSO) ir vispasaules kompetentas, bet dažas ir reģionālas vai divpusējas (organizācijā ietilpst tikai divas valstis), dažas ir vispārīgas savos mērķos, bet dažām tie ir specifiski. VSO darbošanās sekmes ir ļoti dažādas; reģionālās organizācijas var būt daudz sekmīgākas par vispasaules, kā arī organizācijas ar specifiskām funkcijām vai tehniskiem mērķiem var darboties sekmīgāk nekā organizācijas, kurām ir plaši mērķi. VSO satur kopā daudzas valstis, jo tās sekmē dalībvalstu nacionālās intereses starptautiskajā sistēmā. Viena no mūsdienu zināmākajām VSO, kuras ir tendētas uz reģionālo politiku aptver ļoti daudz dažādu funkciju ir Eiropas Savienība, bet tā nav vienīgā. Tādas arī ir Dienvidāzijas valstu asociācija, Latīņamerikas Integrācijas asociācija, bada kontroles organizācijas Āfrikā u.c. Taču VSO, kas ir tendētas uz vispasaules politiku ir tādas kā Starptautiskais sakaru pavadonis, kurš aptver valstu un privātu uzņēmumu komunikācijas satelītus, OPEC, kurā ietilpst lielākās naftas eksportētājvalstis un līdzīga organizācija ir arī banānu eksportētājvalstīm.2
NSO salīdzinot ar VSO ir vairāk tendētas uz specializētām funkcijām. Kā, piemēram, ja kāds vēlas satikt politikas zinātnes pārstāvjus no dažādām valstīm var dibināt Starptautisko politikas zinātnes asociāciju.…